ļurinātļurinât [Dunika], ļurêt, -u, -ẽju, schwatzen, faseln: kuo tu te ļuri! MWM. X, 482. negribuot jāklausās viņu ļurināšanā MWM. VIII, 602, Mar. n. RKr. XV, 125.Avots: ME II, 544
ļurināt‡ II ļurinât Salis, ohne Lust ("niekuojuoties") in kleinen Quantitäten saufen (vom Vieh).Avots: EH I, 774
uzpļurinātuzpļurinât, dünnflüssige Exkremente von sich geben auf: vista uzpļurinājusi uz galda Stenden, Ramkau. bē̦rns uzpļurinājis uz kluona Ramkau.Avots: ME IV, 368