nâtre [auch Neuenb., C., Nitau, Wolm., Ronneb., N.-Peb., Preili,
nâtre 2 Līn., Nigr., Lautb., Selg., Wandsen,
nātre Setzen, Schmarden, Stirniene, Bers., Fossenberg, Sessw., Lubn. (li.
notrė˜)], nâtra [auc Serbigal, AP., Nerft,
nâtra 2 Dond., Bauske, Hochrosen,
nātra Ekau, Hasau, Matk., Sackenhausen, Erwahlen, Wirginalen, Ellei, Annenhof bei Mar., Plm., Marzenhof (li.
notra), nãtra Schujen],
ņâtra RKr. XVII, 95, [Lis.,
ņārta Kreuzb.],
ņâtre [Kokn., Linden in Livl., Prl., Kl., Bers., Kreuzb., Dunika,
ņātre Grosdohn, Marzen, Oselsof],
nātara [zur Verbreitung dieser Formen vgl. auch die Varianten von BW. 23619], die Nessel: nātres dzeļ, kuož, die Nesseln stechen- pirmais šķiedras augs baltiem būs bijis nātre, kas ir rada ar vārdu "nātns". vēl tagad mūsu pasakas daudzina, ka māsa taisa apburtiem brāļiem nātŗu kre̦klus PS.
puišu dēļ neziedēja ne nātrītes (Var.:
ņātrīte, nātriņa) sē̦tmalā BW. 12076. Sprw.:
kuļas od.
sitas kâ nātre, von einer scharfen Sense. tas iet kâ nātres caur sirdi, das dringt wie ein Schwert durchs Herz. baltā nātre, weiss Taubnessel (lamium album) Penģ., Etn. I 83;
dze̦ltānā od.
meža nātre, die Waldnessel (galeobdolon) RKr. II, 71;
lielā oder
dižā oder
sē̦tas nātre, grosse Brennessel (utrica dioica); mazā, sīkā, sīvā, smalkā, svē̦tā n., die kleine Brennessel (urtica urens) Mag. IV, 2, 65; Etn. I, 111; RKr. II, 80; III, 73;
mīkstās nātres od.
nātŗu māte, die Taubnessel (lamium) RKr. II, 73;
cūku, suņu n., Braunwurz (scrophularia nodosa) Mag. IV, 2, 55; RKr. II, 78;
vēja nātre, Acker-, Steinsame (lithospermum arvense) Sassm.
[Nebst li. nõterė zu apr. noatis dass. und (nach Brückner KZ. XVVI, 211 und Trautmann Wrtb. 194) vielleicht zu slav. natь "Kräutich"; vgl. auch Walde Wrtb. 2 508 (unter nassa) und (anders Persson Beitr. 813 u. 815.]Avots: ME II,
702,
703