Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņauga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņauga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
ņauga
ņauga,
1) ["drũzma" Ronneb.]: aiz galda spiešanās un durvīs liela ņauga Sudr. E.;
2) comm., eine Person, die leise, ungewandt od. undeutich spricht
Schwanb., Kroppenhof;
[3) ņaũga. jem., der zum Überdruss wehklagt oder jammernd etwas erbittet:
tāds ņauga var vienmē̦r kaut kuo izubaguot Jürg.;
4) "jem., der beim Essen wählerisch und verwöhnt ist"
Adleenen].
Avots: ME II, 896
1) ["drũzma" Ronneb.]: aiz galda spiešanās un durvīs liela ņauga Sudr. E.;
2) comm., eine Person, die leise, ungewandt od. undeutich spricht
Schwanb., Kroppenhof;
[3) ņaũga. jem., der zum Überdruss wehklagt oder jammernd etwas erbittet:
tāds ņauga var vienmē̦r kaut kuo izubaguot Jürg.;
4) "jem., der beim Essen wählerisch und verwöhnt ist"
Adleenen].
Avots: ME II, 896
šņauga
žņauga
žņauga,
1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit aû ) Peb., (mit aû 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit aû 2 ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit aû ) Kalz., (mit aû 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit àu 2 ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit aû ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;
2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;
3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;
4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs 2) Siuxt;
5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;
6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit aû 2 ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit aû 2) Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;
7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit aû 2) Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;
8) ein magereŗ langer Mensch
(mit aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;
9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.
Avots: ME IV, 824
1) ein Knebel
L., U., (žņaugs) Alschw., Memelshof, Naud., (mit aû ) Peb., (mit aû 2 ) Bauske, Frauenb., Siuxt, Wandsen, A. - Ottenhof; eine Schlinge U., (mit aû 2 ) Kand., (žņaugas) Alschw., (žņaugs) Kurl., Peb. und Sessw. n. U., (mit aû ) Kalz., (mit aû 2 ) Siuxt, Wandsen, (mit àu 2 ) Saikava; ein Kappzaum L., Würgezaum, Stangenzaum U., Bielenstein Holzb. 534, (žņaugs) Neik. und N. - Sessau n. U., (mit aû ) Trik., (žņaugi) V.; die Bremse, womit Pferde gebändigt werden Elv., St., U., Preip. 158; "ierīce savaldīšanai"(žņàugs 2 ) Saikava; (fig.) die Bedrängnis, Not, Klemme (bes. Plur. žņaugas Alschw., žņaugi Alschw.): žņaugs, ar kuo pie kaušanas aizgrìeza cūkām purnus cieti Plūd. LR. III, 329. uzmaukt kaujamai cūkai žņaugu Kand. jāuzkuŗ uguns nuo cūku žņauga LP. VI, 104. ciešāk jūt tas manu žņaugu MWM. VI, 4. mani sevī slēdza krē̦slas žņauga X, 1. nu žņaudzējs pats ir žņaugās Druva I, 159. dzīves sastingušajuos žņauguos Rainis. man netīk jūsu žņaugi Gesangb. 61, 2. ar elles žņaugiem izbiedē Upīte Medn. laiki. vairuojas žņaugi un spaidi Vēr. II, 602. dažādie žņaugi nuokrīt nuo sirds LA. sievietes daba remdējas sirds žņaugās A. v. J. 1896, S. 267. sirds nuotirpa man kâ žņaugās JR. IV, 63. nu liks tevi tādā žņaugā (tāduos žņauguos), ka netiski vaļā Golg.;
2) ein Gerät (eine Schlinge an einem Stiel) zum Fischefangen;
3) die Kummetschnur
(žņaugs) Bielenstein Holzb. 563, Katzd., Lasd.;
4) "neliels kuociņš zirgu rīku iekšpuses augšējā daļā" (žņaugs) Assiten, (žņaûgs 2) Siuxt;
5) "?": (zirgs) pārtapis tilta žņaugam Domas IV, 452;
6) eine schwere Last
(hauptsächl. fig.) Grawendahl, Heidenfeld (mit aû), (žņaûgs) Trik., (Plur. žņaûgas) Grawendahl, Meiran, (mit aû 2 ) Alschw., (žņaûgi) C., Jürg., Heidenfeld, (mit aû 2) Schnehpeln: uzlikt kam žņaugas Alschw., Meiran u. a. viņš man tuo tik˙pat kâ žņaugu uzkrāva Grawendahl, Heidenfeld. zem le̦dus žņauga Asp. Ziedu klēpis 141;
7) das Drücken, Magendrücken
(žņaûgi) Trik., (mit aû 2) Autz: man uznāca vē̦de̦ra žņaugi Autz;
8) ein magereŗ langer Mensch
(mit aû ) Gr. - Buschh., Lubn.;
9) = žmauga 1 (eine Verengerung von Waldwiesen) Alschw.
Avots: ME IV, 824
žņaugas
žņaugas
II žņaũgas Dond., die Kiemen; "pakakles mīkstumi": kad zivīm žņaugas neizķidā, tad tās paliek ātri ve̦cas Dond. n. RKr. XVII, 66 f. man sāp žņaugas 67.
Avots: ME IV, 824
Avots: ME IV, 824
Šķirkļa skaidrojumā (6)
izžņaudzīt
izžņaûdzît (freqn.), izžņaûgt, ausdrücken, auspressen, ausringen: Lata izžņaudzīja mitruos matus A. XXI, 267. nātres jāsasutina, jāizžņauga ūdenī un tad jāmazgā galva Etn. I, 66. kad pēdējs piliens spē̦ka izžņaudzīts Duomas II, 485.
Avots: ME I, 833
Avots: ME I, 833
pāržmauga
pãržmaûga Peb., Sessw. n. U., [Vank., Golg., Schnickern], pãržņaûga Oppek, n. U., pāržņaugs Serben n. U., eine dünnere, engere Stelle eines Körpers, Feldes, Waldes u. a.: kalnu pāržmauga, der Gebirgspass Konv. 2 1555; sauszemes pāržmauga 982. pāržņauga ir šaurums starp divām vietām, p. p. skudrai vidū pāržņauga; arī tīrumam var būt pāržņauga C., Smilt. pāržmauga var būt upei, laukam, dzijai, skudrai Nerft. [sievietēm, kas valkā īsuos prievietus, zem ceļa ir pāržmauga N.-Peb.]
Avots: ME III, 189
Avots: ME III, 189
ūdensaugs
ûdensaûgs Konv. 2 2053, ûdeņaûgs Vēr. II, 928, die Wasserpflanze: ūdeņauga pavediens Vēr. II, 407.
Avots: ME IV, 405
Avots: ME IV, 405
žņaudzīt
žņaûdzît, -gu, -dzĩju, freqn. zu žņaûgt, stark drücken Oppek. n. U., würgen L., knebeln; ringen (namentl. auch Wasser ausringen U.; unbek. in Dunika und Stenden, wo aber žņaûgt gebräuchlich ist): ē̦duot gaļu, panaksnieki, padusēs žņaudzīdami! FBR. IV, 50 (aus Aahof). līgaviņa šaujā žņauga asariņas BW. 31048, 1 var. tu staigāsi raudādama, savas ruokas žņaudzīdama 6596. izmisusi žņauga ruokas Aps. II, 23. žņaudzīt ruokas aiz žē̦luma LP. III, 78.
Avots: ME IV, 823, 824
Avots: ME IV, 823, 824