Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņergāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņergāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
izžņergāt
‡ izžņe̦r̃gât ēdienu Grünw., beim Essen die besten Bissen aus einer Speise heraussuchen.
Avots: EH I, 499
Avots: EH I, 499
ņergāt
I ņe̦r̃gât, -ãju, refl. -tiês [Nötk., Grünh., Mesoten, ņê̦rgât 2 ] Nigr., mit langen Zähnen essen, fressen (von schwachen Menschen und Tieren) Gold. n. Etn. I, 122, [Serben].
Avots: ME II, 900
Avots: ME II, 900
ņergāt
ņergāt
ņergāties
ņe̦rgâtiês,
3): ruopelnieks spītīgu smīņu smīnē̦dams ņe̦rgājas juo pruojām P. W. Šis ar mani tiesāties? 16;
4): suņi ņe̦rgājas taisīdamies uz plēšanuos Nötk.
Avots: EH II, 113
3): ruopelnieks spītīgu smīņu smīnē̦dams ņe̦rgājas juo pruojām P. W. Šis ar mani tiesāties? 16;
4): suņi ņe̦rgājas taisīdamies uz plēšanuos Nötk.
Avots: EH II, 113
ņergāties
ņe̦rgâtiês,
1) (erschlossen aus hochle.
ņargâtiês) albern; [sich necken]: kuo te kâ ņer̂ga ņe̦rgājies? Druw. n. RKr. XVII, 69. [kuo tu ar mani ņe̦r̃gājies? AP.];
[2) sich spielend beissen
Lis.: suņi ņe̦rgājas Alswig, Druw., Ve̦cāķi, ņe̦r̃gājas MSil., Serben, Segew., AP., Grünh., Mesoten;
3) belfern (von feindlichem Gerede):
sākuši ap viņu ņè̦rgāties 2 kâ suņi Lis.;
4) sich balgend schrille Laute von sich geben (z. B. von Hunden und Katzen gesagt)
N.-Peb.;
5) ņe̦r̃gâtiês "spļaudīties, spurkšķēt caur zuobiem" Serben, AP.;
6) "essend sich die besten Bissen aussuchen"
Ellei;
7) grieflachen
Ipiķi].
Avots: ME II, 900
1) (erschlossen aus hochle.
ņargâtiês) albern; [sich necken]: kuo te kâ ņer̂ga ņe̦rgājies? Druw. n. RKr. XVII, 69. [kuo tu ar mani ņe̦r̃gājies? AP.];
[2) sich spielend beissen
Lis.: suņi ņe̦rgājas Alswig, Druw., Ve̦cāķi, ņe̦r̃gājas MSil., Serben, Segew., AP., Grünh., Mesoten;
3) belfern (von feindlichem Gerede):
sākuši ap viņu ņè̦rgāties 2 kâ suņi Lis.;
4) sich balgend schrille Laute von sich geben (z. B. von Hunden und Katzen gesagt)
N.-Peb.;
5) ņe̦r̃gâtiês "spļaudīties, spurkšķēt caur zuobiem" Serben, AP.;
6) "essend sich die besten Bissen aussuchen"
Ellei;
7) grieflachen
Ipiķi].
Avots: ME II, 900
noņergāt
nùoņe̦rgât,
2): auslachen -
auch Druw.; Zähne fletschend höhnisch eine Weile lachen Ungurmuiža; (die Zeit) lachend (scherzend) verbringen Nötk.
Avots: EH II, 72
2): auslachen -
auch Druw.; Zähne fletschend höhnisch eine Weile lachen Ungurmuiža; (die Zeit) lachend (scherzend) verbringen Nötk.
Avots: EH II, 72
noņergāt
noņergāt
nùoņe̦rgât,
1) "?": šis jau gluži nuoņe̦rgājis Kleinb.;
[2) "verhunzen, heruntermachen"
MSil.; "abnörgeln" Bers., "auslachen" Lös., Vank.; "nuomuocīt (ein junges Tier)" Frauenb.;
3) n. ēdienu "zu essen beginnen, aber nicht aufessen"
Alt-Bergfried; eine Speise ohne Appetit, wühlend und wählerisch essen Dickeln;
4) "abreissen":
n. grāmatai visus stūŗus N.-Peb.;
5) (die Zähne) fletschen
(perfektiv): suns gan nuoņe̦rgāja zuobus, bet nedz rēja, nedz kuoda Vīt. - Refl. -tiês "?": viņš visādi nuoņe̦rgājās, bet ne˙kādas skaidrības nebij Vīt.].
Avots: ME II, 826
1) "?": šis jau gluži nuoņe̦rgājis Kleinb.;
[2) "verhunzen, heruntermachen"
MSil.; "abnörgeln" Bers., "auslachen" Lös., Vank.; "nuomuocīt (ein junges Tier)" Frauenb.;
3) n. ēdienu "zu essen beginnen, aber nicht aufessen"
Alt-Bergfried; eine Speise ohne Appetit, wühlend und wählerisch essen Dickeln;
4) "abreissen":
n. grāmatai visus stūŗus N.-Peb.;
5) (die Zähne) fletschen
(perfektiv): suns gan nuoņe̦rgāja zuobus, bet nedz rēja, nedz kuoda Vīt. - Refl. -tiês "?": viņš visādi nuoņe̦rgājās, bet ne˙kādas skaidrības nebij Vīt.].
Avots: ME II, 826
nošņergāties
šņergāt
‡ šņe̦rgât,
1) (in der Speise) wühlen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Serben, Smilt., (mit e̦r̂) PV., "(ēdienu) sasmurgāt" (mit e̦r̃) Salis; an der Speise mäkeln, widerwillig essen PV.;
2) "īgnēties; pinkšķēt, raudāt" (mit e̦r̂) PV. Refl. -tiês,
1) liederlich essen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Smilt., (mit e̦r̂) PV.;
2) "īgnēties, pinkšķēt, raudāt" PV.: meitene sāk šņe̦rgāt(ies), ka viņai nav nuopirkts lakats.
Avots: EH II, 652
1) (in der Speise) wühlen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Serben, Smilt., (mit e̦r̂) PV., "(ēdienu) sasmurgāt" (mit e̦r̃) Salis; an der Speise mäkeln, widerwillig essen PV.;
2) "īgnēties; pinkšķēt, raudāt" (mit e̦r̂) PV. Refl. -tiês,
1) liederlich essen
(mit e̦r̃) C., Lemb., Smilt., (mit e̦r̂) PV.;
2) "īgnēties, pinkšķēt, raudāt" PV.: meitene sāk šņe̦rgāt(ies), ka viņai nav nuopirkts lakats.
Avots: EH II, 652
žņergāt
I žņe̦r̃gât: "(ēdienu) niekāt, jaukt bez vajadzības" Blieden. Refl. -tiês: auch Ekau.
Avots: EH II, 821
Avots: EH II, 821
žņergāt
I žņe̦r̃gât Grünw., Schibbenhof, (mit e̦r̂ ) Selsau, (mit è̦r 2 ) Golg., Schwanb., refl. žņe̦r̃gâtiês Schibbenhof, (mit e̦r̂ ) Meiran, Selsau, (mit è̦r 2 ) Golg., Schwanb., wählerisch sein beim Essen, ohne rechten Appetit essen: cūka ne˙maz lāga neē̦d, tikai žņe̦rgājas Golg.
Avots: ME IV, 825
Avots: ME IV, 825