Paplašinātā meklēšana

[ìeņer̂kstêtiês,

1) aufheulen, bellend anschlagen:
šāvis suni; suns ieņerkstējies un bijis pa˙galam Serbigal;

2) = ieņirkstēties.

Avots: ME II, 49

[kņer̂kstêt C., kņer̃kstêt Wolm., = kņerkt 1. u. 2.]

Avots: ME II, 252

ņer̂kstêt: auch (mit er) Cibla, Trik., Wessen.

Avots: EH II, 113

ņer̂kstêt [Alt-Rahden], ņer̂kšķêt, ņer̂kšêt [Lös., Fest., Alt-Rahden], -u, -ẽju, [ņerkšt Wessen], intr., jämmerliche Laute von sich geben, quarren, weinerlich sein, jämmerlich miauen, [knurren, murren]: bē̦rns, cūka, sivē̦ns, kaķis ņerkst. dibe̦nā pa apse̦gtu šūpuli kaut kas spārdās un ņerkš JR. VII, 101. kaķi atņirgtiem zuobiem ņerkstēja un kauca AU. cūkas ņerkšē̦damas spiedās kuopā Jauns. ņe̦rkstuoša klaudzēšana Rīg. Av. [nevarēja sadabūt latviešus, kas būtu spejīgi saprast baltu intereses, kuŗi neņerkšķē̦tu un ar kuŗiem varē̦tu sadzīvuot De̦glavs Rīga II, 1, 540. ragaviņas asi ņerkš K. Students Latvis No 1558.]

Avots: ME II, 900, 901

‡ nùonerkstêt "griezīgi, asi nuočīkstēt" Kalz. n. Fil. mat. 28: nuogrieza, nuo˙ņerkstēja vien.

Avots: EH II, 72

‡ šņer̂kstêt ² Stenden, = ‡ šņe̦kstêt.

Avots: EH II, 652

šņer̂kstêt Jürg., Warkh., (mit er̂

2) Stenden -u, -ẽju, rasseln, klirren (?): šņe̦rkstuôt, kâ nikni... kuce̦ni ņe̦rkstuot... važas muodina mani Vārds v. J. 1912, S. 79; in Golg. (mit er̂) vom Geräusch, das beim Ausziehen eines Zahns zu hören ist.

Avots: ME IV, 94

žņerkstêt,

2): mit er̃ Loddiger;

2): mit er̃ Ekau, mit er̂ Borchow.

Avots: EH II, 821

žņerkstêt (auch mit -gst- geschrieben), -u, -ẽju,

1) knirschen
(mit er̂ ) AP., C., Schwanb., Setzen, (mit er̃ ) Schibbenhof: smiltis žņerkst zuobuos Schibbenhof. žņerkst stikla vai dzelzs gabali, vienu gar uotru trinuot Setzen. zņe̦rkstuot... tās (važas) muodina mani Druva II, 754. kaķis peli ē̦d, ka žņe̦rkst vien Frauenb. ja ruokā džerkste, tad tuo luokuot luocītava žņe̦rkst C.;

2) weinerlich, unruhig sein, murren
Bauske, Vīt., (mit er̃ ) Grünw.: bē̦rns šūpulī žņe̦rkst Bauske. sivē̦ni žņe̦rkst pēc ēšanas Vīt. Vgl. šņerkstêt.

Avots: ME IV, 825

žņe̦r̂kšêt Prl., -u, -ẽju, = žņerkstêt 2: kuo nu žņe̦rkši!

Avots: ME IV, 825