Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņirga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņirga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ņirga

ņir̂ga, nirga L., U.,

1) das Hohngelächter, das Grinsen:
es arī vakar nespēju apklusināt sava neprātīgā prāta ņirgu A. XV, 82. Gew. der Plur.: atkal vispārīgas ņirgas un saucieni! B. Vēstn. kuo... tavas ņirgas saka? Rainis. nejaukie smaidi kâ velnišķas ņirgas sastinguši uz viņa sejas A. XVIII, 416;

2) comm., der Hohnlacher, Grinser, Spötter
[Bers.]: viņš tāds nirga, par visu ņirgājas. [vgl. das Reimwort irga und Persson IF. XXXV, 210.]

Avots: ME II, 903

ņirgainis

‡ ņirgainis Saul. Raksti I, 156, = ņir̂ga 2.

Avots: EH II, 114

ņirgains

ņir̂gains, grinsend, hohnlachend: ņirgains algādzis Saul.

Avots: ME II, 903

ņirgala

ņirgala,

[1) ņir̂gala Serben, Nitau, Ruj., Ruhental, Lautb., = ņir̂ga 2];

2) "?": es drukāšu jaunu ņirgaliņu Zuobg. 1908, 31.

Avots: ME II, 903

šņirga

šņir̂ga 2 šņir̂ga 2 Ahs., = ņē̦ga 1: tāds šņirga sivē̦ns, ne˙kuo neē̦d! Ahs, n. RKr. XV1I, 57. Vgl. šņe̦rga.

Avots: ME IV, 95

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ļirga

I ļir̂ga 2 [Nigr., Selg.], comm., eine Person, die grinst Selg. n. Etn. IV, 130. [Reimwort zu ņirga].

Avots: ME II, 541

nirga

I nirga U., s. ņirga.

Avots: ME II, 745

šņerga

šņe̦r̃ga Bershof, wer an der Speise zu mäkeln pflegt und abgemagert ist.; nach MSiI.: ein wählerisch fressendes Vieh. Vgl. šņirga und ņe̦rga I I. Etwa zu norw. snerka "einschrumpfen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 701)?

Avots: ME IV, 94

šņerglis

šņerglis,

2): auch (mit er̃) Sermus, (mit er̂) Kussen;

3): šņer̂gļi - auch Kaltenbr., sing. šņer̂glis Oknist, (mit er̃) Sermus, (mit er) Pērse; ‡

5) "ņirga" (mit er̂) Kussen; ‡

6) "ein junges Tier, dem man das Trinken nicht beibringen kann"
Pērse; ‡

7) ein schlaffer, kraftloser Mensch
(mit er̂) Kaltenbr.

Avots: EH II, 652