Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņucis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņucis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

ņucis

ņucis C., N.-Peb., Sessw., = ņukucis 1: paņemšu ņuci maizes Kaudz. Izjurieši 260.

Avots: EH II, 115


sašņucis

sašņucis, sašņurcis (f. -usi), Part. praet. act., schlaff, übelgelaunt, heruntergekommen: gluži sarāvies un sašņucis Salminskis ieradās Purap, vai tev... slikti gājis, ka tu tāds kâ nuoskumis, sašņurcis? Jaun. mežk. 260. sašņucis, leicht erkrankt Neuenburg.

Avots: ME III, 759


sņucis

sņucis, = snucis: lielu sņuci uzme̦tusi BW. 18922 var.

Avots: EH II, 543


šņucis

šņucis,

1): auch Kalz., Nötk.; "der Rüssel"
Für.;

4): tãds šņucītis gaļas Kalz.

Avots: EH II, 653


šņucis

šņucis,

1) = snucis, die Schnauze (li. sniùkis In Kvėdarna): jūsu cūkai gaŗš šņucis Lennew., Kl.-Salwen, Meiran, Saikava, Wessen. cūka ruok ar šņuci Daudsewas. sēdi,... mārša, lielu šņuci (Var. snuķi u. a.) uzme̦tusi BW. 18922 var.;

2) die Schnauze (an Gefässen)
Golg., Lennew.; die tütenartige Ausbuchtung am Sack, die beim Herausschütten des Inhalts entsteht: pa šņuci lej nuo krūzas pienu glāzā Ahs. pa šņucīti ber miltus nuo kules traukā ebenda;

3) der Winkel, die Ecke, die Kante
Spr.: pašā šņucī starp krustcelēm ir mums mazs tīrumiņš Druw. n. RKr. XVII, 82. nuozāģē galdam šņuci! ebenda; die Spitze: kuoka šņucis Gr.-Buschhof;

4) ein kleines Stück (gabaliņš) Nötk. Mit dem š- von d. Schnotz "Schnauze"?
Zur Bed. 4. vgl. šņuks.

Avots: ME IV, 97

Šķirkļa skaidrojumā (8)

izņukt

izņukt "sich schlaff öffnen" Zarnikau: mute viņam izņuka un paspīdēja zuobi; izjukt (?): siena ve̦zms izņucis Wandsen. plācenis izņucis Jürg. klaips izņucis ("?") Schwitten.

Avots: EH I, 469


sašņurcis

sašņurcis (unter sašņucis): kāda sašņurkusi nu tā teteŗa mātīte! Für.

Avots: EH XVI, 455



šņucēt

šņucêt Spr., behobeln, bekanten; zu šņucis 3.

Avots: ME IV, 97



šņūcis

šņūcis,

1) šņũcis MSil., = šņucis 1: sēdi, jaunā mārša, lielu šņūci (Var.: šņuci, snūķi u. a.) uzmetusi BW. 18922 var.;

2) das Schnupftuch
Infl., (mit ù2) Warkl.;

3) "wer oft die Nase schneuzt"
(mit ù 2 ) Warkl.

Avots: ME IV, 99


šņuķe

šņuķe Auleja, = šņucis 1 (?): cūkas š.

Avots: EH II, 654


šņuks

šņuks, = ņuks, ein Stück: nuolauz man maizes šņuku! Mar. n. Rkr. XV, 140. Vgl. šņucis.

Avots: ME IV, 97