Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņurgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņurgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
izņurgt
izņur̂gt, auch
izņurkt, duseln, des erquickenden Schlafes entbehren: kuprītis, izņurdzis, duomā pagulēt LP. V, 42.
Avots: ME I,
777
noņurgt
nùoņur̃gt:
mit ur̂ 2 Kand.Avots: EH II,
73
noņurgt
nùoņur̃gt,
nùoņurdzêt, intr., eine Weile quienen, vor Schlaflosigkeit müde werden: kuŗš ne˙kad nenuoņurdz Vēr. II, 1159. biedri tâ˙pat nuoņurdzējuši sēd pa kaktiem Kleinb.; nùoņurdzis, vor Schlaflosigkeit müde, matt Kand.Avots: ME II,
826
ņurgt
I ņur̂gt 2 [Bl.], Zähne zeigen.Avots: ME II,
906
ņurgt
[
II ņur̂gt,
-gstu, -gu, nass werden, aufweichen (im Wasser), aufquellen, matschig od. breiig werden: aizmirstās lietas visu nakti ņurga lietū Jürg.]Avots: ME II,
906
ņurgt
III ņurgt, ‡
2) durcheinander sprechen (mit ur̂ 2 ) Schnehpeln: žīdi tur mudžēja un ņurdza apkārt kâ bišu spiets Janš. Atpūta № 371, S. 4.Avots: EH II,
116
ņurgt
[
III ņurgt "schnurren (von der Katze gesagt)" Ve̦cāki.]Avots: ME II,
906
ņurgt
IV ņur̂gt,
1): "ņur̂dît" ME. II, 906 zu verbessern in "ņur̂dzît"; ‡
2) "berzties" Hasenp.: tur bija tik daudz ļaužu, ka ņur̂dza 2 vien.Avots: EH II,
116
ņurgt
[
IV ņur̂gt,
-dzu Mar., Serben, Selsau, = ņur̂dît.]Avots: ME II,
906
šņurgt
šņur̃gt Bl.,
-gstu, -gu, wegen Schnupfen, Schnäbe und andern Flüssen am Kopf unpass sein (besonders von Pferden) L.,
šnurgt, durch die Nase ziehn U.;
am Schnupfen leiden Biel. n. U.;
rotzig sein (von Pferden) St., Bergm. n. Ü.
Leskien erinnert Nom. 459 an li. šniur̃kšlės "Nüstern", das freilich auch zu le. šņurkt gehören kann. Vgl. auch ņurgt II.Avots: ME IV,
98