Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķēpe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķēpe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

atšķēpelēt

atšķẽpelêt, abspalten Lemsal: a. skalu nuo šķilas.

Avots: EH I, 173



pašķēpelēt

pašķẽpelêt,

1): auch Sermus;

2): (die Ränder eines eben ausgegrabenen Grabens) ein wenig ebnen, glätten
Malta.

Avots: EH XIII, 179


pašķēpelēt

pašķẽpelêt,

1) [ein wenig un dziemlich fein spalten
Lennew., Nötk., Nikrazen, Kalleten, Salgaln, Selg.]: vai nu malcienā pašķēpelēja un padruostalāja iekuŗamuos Apsk. v. J. 1903, S. 281;

[2) ein wenig (Schnee) schaufeln:
p. sniegu].

Avots: ME III, 113



sašķēpelēt

sašķẽpelêt, tr., zersplittern, zerspalten: sašķē̦pe̦lē̦ta malka ātri izde̦g Ahs. kuo tu te sašķēpelējis tuos lietas kuokus? te jau vairs ne˙kā nevar iztaisīt Salgaln. sašķe̦pē̦lē̦tas virvju daļas Jaun. Dr. v. J. 1902, N 11, S. 334.

Avots: ME III, 755


šķēpe

šķēpe Kauffahrteischiff L., St.; aus mnd. schep "Schiff".

Avots: ME IV, 32


šķēpele

škẽpele: auch Frauenb., Salis; (galdu) sasitu šķēpelēs BW, 26292 var.

Avots: EH II, 633


šķēpele

šķẽpele Arrasch, Bauske, C., Dunika, lw., Jürg., Lin., Neuermühlen, Sessau, Siuxt, ein abgesplittertes od. abgespaltenes Stück (mit è 2 ) Bers., Kalz., Kr., ein kleines Stück Holz U., eine Scherbe Dr.; das breite Ende am Ruder L.: tikām situ tautu galdu, līdz atlēca šķēpelīte (Var.: skabardziņas) BW, 26292. es nelē̦ktu puišu dēļ ne pār skalu šķēpelīti (Var.: druoztaliņu) 10557, 4. liela šķēpele atplīsa kuokam Jürg. u. a. pē̦rkuons saspēris kuoku vienās šķēpelēs Stenden. luodes pārlauž kaulu, atšķe̦ldamas tikai dažus kaula gabalus un šķēpeles A. XX, 172. nagu šķēpeles Duomas I, 122. stikla šķēpele Dr. Anscheinend zur Wurzel von šķè̦ps (s. dies).

Avots: ME IV, 32, 33


šķēpelēt

šķēpelêt, -ẽju,

1) (Splitter, Späne, šķēpeles) (ab)hauen, (ab)spalten, zerspalten, zerhacken
Amboten, Durben, Fest., Lennew., (mit è 2 ) Bers., Holmhof, Lubn., Prl., (mit ẽ) Kudum, Nötk., Rosenbeck, Salis, MSil., Stenden;

2) "ar šķēpeli ecēt" Wolmarshof;

3) "mit einer Schaufel graben"
Holmhof: šķ. grāvi.

Avots: ME IV, 33


šķēpelis

šķēpelis, ein grosser Spütter Spiess n. U.

Avots: ME IV, 33


šķēpene

šķêpene 2 , eine dreikantige Stopfnadel Nigr., eine Art Nadel: trīs adatas: viena maza, uotra lielāka, un trešā ir šķēpene, - ar tuo varēsim šūt un lāpīt visas biezu biezās sumpatas Janš. Mežv, ļ. l, 144. Vgl. šķē̦padata.

Avots: ME IV, 33


šķēperītis

šķēperītis Kav. 1860, S. 136, der Schäferhund.

Avots: EH II, 633


Šķirkļa skaidrojumā (16)

atlēkt

atlèkt (li. atlė˜kti ) od. atlekt intr.,

1) ab-, wegspringen, sich ablösen:
citi atle̦c nuost LP. IV, 2. šķēpele vien atlēca LP. VII, 218. lāča galva atlēca nuo rumpja LP. V, 337. maize atlē̦kusi das Brot ist abrindig, abgebacken. auglis atle̦c, die Frucht im Mutterleibe löst sich ab BW. I, S. 176. kle̦pus atle̦c, vergeht. vilku tik ilgi sita, kamē̦r tam āda atlē̦ca Etn. III, 60. kuokam jau miza atle̦c die Rinde löst sich schon vom Baume; statt der Rinde das daraus Verfegtigte z. B., stabule die Pfeife, so in der Zauberformel beim Anfertigen der Pfeife vilkam kauliņš, man tā ādiņa; - atle̦c mana stabulīte Tr.;

2) herbei-, heranspringen:
sapītais zirgs atlēca pie vārtiem;

3) zurückspringen:
sle̦pkava kā šautuve atlēcis atpakaļ LP. IV, 164; saule savā atle̦camā laikā ruotājuot A. XXI, 590, um die Zeit der Sommersonnenwende;

4) übertr. [entspringen
L.], abfallen, zu teil werden, Vorteil haben: kas od. kāds labums man nuo tam atlēks? Was od. welchen Vorteil werde ich davon haben? skruoderim atlēca laba peļņa LP. VII, 621. kas atlēca man jaunai, tik bēdīgi dzīvuojuot? BW. 66, 2. tik atlēca mīļu vārdu nuo svešās māmuliņas BW. 180. pavasarā sākuši atlēkt jauni luopiņi, im Früling wurde Vieh geboren Etn. I, 74. kur viņš tāds atlēcis (atlēcies)? wo ist der so geworden, geraten? A. X, I, 629. Refl. -tiês,

1) zurückspringen:
atlēcās drusku atpakaļ Alm.;

2) geraten nach jem.:
tas jau tīri tē̦vā atlē̦cies Sessw.

Kļūdu labojums:
šķēpele vien = šķēpeles vien
BW. 180 = BW. 4340

Avots: ME I, 172, 173


atšķelt

atšķelˆt (li. atskélti), tr., ab-, wegspalten, absprengen, abtrennen, abhauen: luodes pārlauž kaulu, atšķe̦ldamas dažus kaula gabalus un šķēpeles A. XX, 172. zuobins atšķēla milzim vienu kāju nuo rumpja LP. 1V, 63. Refl. -tiês, sich spaltend abtrennen, getrennt werden: gabali atšķeļas A. XX, 258. gabaliņš e̦ze̦ram atšķēlies LP. VII, 1289. nuo oktōbristiem daudzi atšķē̦lušies. Subst. atšķêlums, das Abgespaltete, Abgetrennte.

Avots: ME I, 201


padroztalāt

padruoztalât, ein wenig schnitzeln: malcienā pašķēpelēja un padruoztalāja iekuŗamuos Apsk. v. J. 1903, S. 281.

Avots: ME III, 18


piedraskāt

pìedraskât N.-Peb., piedrašķīt, vollschnitzen, vollspalten: piedrašķīt istabu šķēpelēm, mizām, cukuru Gr.-Sess.

Avots: ME III, 245


skabarga

skabar̂ga A.-Laitzen n. FBR. VIII, 22, PS., Deg., Schwanb., Arrasch, Ermes, Wolm., C., Smilten, Jürg., Saikava, Warkl., Widdrisch, Ruj., Zögenhof, Grünh., Gr.-Essern, Behnen, Serbigal, AP., Preili, skabarga Mag. XIII, 2, 45, Wid., mundartl. (kuronisch) auch skabârga 2 Iw., Līn., skabārga Frauenb., skabar̂gs 2 Salis, Ruj., skabargs U., skabar̂da Erlaa, Prl., Laud., Kl., Bers., Mar., skabârda 2 Dunika, skabarda Etn. II, 136, BW. 26296, 14 var., 34580 var., skabards Etn. II, 136, skabar̂na Cibla, skabars Etn. IV, 38, skabarzds Nigr., skabārzna Nerft,

1) der Splitter:
Sprw. dur kâ skabarga acīs. uotra acī skabargu ierauga, pats savā baļķi nenuomana. dūri situ uz galdiņa, lai atlēca skabardziņas BW. 26292, 1. ātri rāvu brāļa dzirnas, laî saplīsa skabardās (Var.: šķembelēs, šķēpelēs) 22478 var. mājās bija skabardziņi, nu atveda dzirkstelīti 21746, 1 var. îzvelc man skabarzdu nuo pirksta! Nigr. viņam ienācis skabargs, er hat ein Haar darin gefunden U. - sirds skabardziņš, einer, der einem ans Herz gewachsen ist U.;

2) ein Zänker
U. Mit Metathese aus *skabraga, *skabrada (zu skabrs)? Oder (vgl. namentlich skabarna und skabars) mit der gleichen Lautfolge wie in li. skebėrda "Splitter" (s. Būga PFB. LXXV, 149)? Jedenfalls zur Wurzel von skabrs.

Avots: ME III, 862


skapsna

skapsna Wid., Spr., Wessen, skapsne U., so viel man mit den Fingern fassen kann Biel. n. U.: linu skapsna Wessen. linu skapsne lielāka nekâ sauja Kronw. n. U. Pēteris nuolika pakulu skapsnu pie malas Blaum. Zu li. skabýti "pflückend brechen", le. skabrs (s. dies)? Oder vielmehr zu li. skẽpsnė "Stück Stoff", skẽpeta "skara", le. šķēpele (s. dies) u. a. bei Būga KSn. I, 282?

Avots: ME III, 872


šķēmele

I šķẽmele Arrasch, Bauske, C., Siuxt, šķēmete (?), ein kleiner Span Rutzau; das dureh stumpfen Hieb abgesprungene Stückchen (šķēmelīte) Ob. - Bartau n. U.: situ galda stūri, līdz atlēca šķēmetītes (Var.: šķēpelītes, skabardziņas) BW. 26295, 1 (ähnlich: RKr. XIX, 152, aus N. - Bartau). Wenn mit -m- aus -dm-, nebst šķemelīte zur Wurzel von šķe̦dē̦rns.

Avots: ME IV, 32


šķempele

šķèmpele 2 Saikava, = šķembele, ein Splitter Druw., Golg., Lis.: plānu akmeņa šķempeli ar asām škautnēm Plūd. LR. III, 60. Aus šķembele . šķēpele?

Avots: ME IV, 27


šķerbala

šķe̦rbala, ein flacher Splitter N. - Wehlfahrt, Marzenhof, Sermus (mit "è̦r"), Lennew., Kroppenhof bei Kokn.: tikmē̦rt situ tautu galdu, kamē̦r leca šķe̦rbalās (Var.: šķēpelēs) BW. 26296, 17 var.; ein Fetzen Smilten (mit e̦r̂ 2 ) Schibbenhof. Zu šķe̦rbs.

Avots: ME IV, 28



šķērpele

šķẽrpele Bauske, šķẽrpele 2 Dond., šķērpele W. - Livl. n. U., škẽrpelis Salis, = šķēpele: kur malku skalda, tur atle̦c šķērpeles Dond. n. RKr. XVII, 55. šķelt šķērpelēs Celm. kausa šķērpele LP. VII, 85. lai uzmeklējuot nuo krusta tādu šķērpeli 54. situ tautu galdu, līdz atlēca šķērpelīte BW. 26294 var. Nebst šķērpis, škērpēt, skārpīt und (wenn mit ide. p) šķirpta zu gr. σχορπίος "Skorpion", ahd. (wenn mit b aus ide. p) scirbi "Scherbe", scarbön "zerschneiden", ae. (wenn mit f aus ide. p) sceorfan "schürfen", scyrft "das Schneiden" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 456 f., Zupitza Germ. Gutt. 155, Reichelt KZ. XLVI, 337, Persson Beitr. 861, Walde Vrgl. Wttb. II, 581 f., Būga KSn. I, 290.

Avots: ME IV, 35


šķerpen

šķerpen[e] Talsen, eine Stopfnadel; wohl mit ēr zu lesen, vgl. šķēpene und šķē̦rps.

Avots: ME IV, 28


šķerpene

šķerpen[e] Talsen, eine Stopfnadel; wohl mit ēr zu lesen, vgl. šķēpene und šķē̦rps.

Avots: ME IV, 28


šķidelīte

*šķidelīte od. *šķidelītis "?": puiši lēca meitu dēļ par zaruotu priedi pāri; es nelē̦ktu puišu dēļ ne par mazu šķidelīti

(Var.: šķendelīti, šķendelīti, šķēpelīti u. a.) BW. 10557 var. Wenn nicht fehlerhaft für šķindelīti (s. šķindele), wohl zu skaida.

Avots: ME IV, 38


stiķis

III stiķis, eine plötzliche, heftige Bewegung U.: ar stiķi viņš man acīs lēce, er fuhr plötzlich auf mich los U. Duore ar stiķi viņam klāt Stāsti Krauklu kr. 92. neļaun zirgam ar stiķi lēkt! salauzīs lietas Saikava. stiķiem (Var.: ātri, drīzi u. a.) rāvu brāļa dzirnas, lai tās skrēja šķēpelēs BW. 22478 var. (a r) stiķiem (N. - Peb., Bers., Sessw., Lasd., Adsef) od. stiķuos, im Galopp, sehr schnell: stiķuos (stiķiem) braukt Fest. kalnā stiķuos. lejā suoļuos Saikava. kājām nuoskriešu ar stiķi MWM. Vl, 15. aizgājis... vienuos stikuos Upīte Medn. laiki 10.

Avots: ME IV, 1067, 1068


tiekām

tiêkãm C.,

1) tiekam, tiekams, Adv., so lange; unterdessen
Manz. Lettus: paturi tuo āzi tiekams, kamē̦r es atkal atiemu Manz. Lettus. tiekam ēd[u], tiekam dzēr[u], li māmiņ[a] guit[u] tais[a] BW. 13250, 35. tiekams (Var.: tikām) situ tautu galdu, līdz atlēca šķēpelīte 26293 var.;

2) tiêkām Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 35, Drosth., tiekam Wid., tiekāms, tiekams L., St., U., (mit iê) Kr., (mit 2 ) Pe̦nkule, Salis, Konj., bis, solange
U., bevor: tev būs tuo maizi ēst, tiekams tu atkaļ par zemi tuopi Glück I Mos. 3, 19. citi nāvi nebaudīs, tiekams viņi re̦dz... cilvē̦ka dē̦lu nākam Matth. 16, 28. guliet, mani linu kre̦kli,... tiekam (Var.: cikam, kamē̦r) man gadījās pa prātām valkātājs BW. 10148, I var. nedz arī... gribējās ēst, tiekāms saulei nuoejuot iejāju mājā atpakaļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 66. Vgl. Le. Gr. 4651.

Avots: ME IV, 209