Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķēpele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķēpele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
šķēpele
šķẽpele Arrasch, Bauske, C., Dunika, lw., Jürg., Lin., Neuermühlen, Sessau, Siuxt, ein abgesplittertes od. abgespaltenes Stück (mit è 2 ) Bers., Kalz., Kr., ein kleines Stück Holz U., eine Scherbe Dr.; das breite Ende am Ruder L.: tikām situ tautu galdu, līdz atlēca šķēpelīte (Var.: skabardziņas) BW, 26292. es nelē̦ktu puišu dēļ ne pār skalu šķēpelīti (Var.: druoztaliņu) 10557, 4. liela šķēpele atplīsa kuokam Jürg. u. a. pē̦rkuons saspēris kuoku vienās šķēpelēs Stenden. luodes pārlauž kaulu, atšķe̦ldamas tikai dažus kaula gabalus un šķēpeles A. XX, 172. nagu šķēpeles Duomas I, 122. stikla šķēpele Dr. Anscheinend zur Wurzel von šķè̦ps (s. dies).
Avots: ME IV, 32, 33
Avots: ME IV, 32, 33
Šķirkļa skaidrojumā (7)
atlēkt
atlèkt (li. atlė˜kti ) od. atlekt intr.,
1) ab-, wegspringen, sich ablösen:
citi atle̦c nuost LP. IV, 2. šķēpele vien atlēca LP. VII, 218. lāča galva atlēca nuo rumpja LP. V, 337. maize atlē̦kusi das Brot ist abrindig, abgebacken. auglis atle̦c, die Frucht im Mutterleibe löst sich ab BW. I, S. 176. kle̦pus atle̦c, vergeht. vilku tik ilgi sita, kamē̦r tam āda atlē̦ca Etn. III, 60. kuokam jau miza atle̦c die Rinde löst sich schon vom Baume; statt der Rinde das daraus Verfegtigte z. B., stabule die Pfeife, so in der Zauberformel beim Anfertigen der Pfeife vilkam kauliņš, man tā ādiņa; - atle̦c mana stabulīte Tr.;
2) herbei-, heranspringen:
sapītais zirgs atlēca pie vārtiem;
3) zurückspringen:
sle̦pkava kā šautuve atlēcis atpakaļ LP. IV, 164; saule savā atle̦camā laikā ruotājuot A. XXI, 590, um die Zeit der Sommersonnenwende;
4) übertr. [entspringen
L.], abfallen, zu teil werden, Vorteil haben: kas od. kāds labums man nuo tam atlēks? Was od. welchen Vorteil werde ich davon haben? skruoderim atlēca laba peļņa LP. VII, 621. kas atlēca man jaunai, tik bēdīgi dzīvuojuot? BW. 66, 2. tik atlēca mīļu vārdu nuo svešās māmuliņas BW. 180. pavasarā sākuši atlēkt jauni luopiņi, im Früling wurde Vieh geboren Etn. I, 74. kur viņš tāds atlēcis (atlēcies)? wo ist der so geworden, geraten? A. X, I, 629. Refl. -tiês,
1) zurückspringen:
atlēcās drusku atpakaļ Alm.;
2) geraten nach jem.:
tas jau tīri tē̦vā atlē̦cies Sessw.
Kļūdu labojums:
šķēpele vien = šķēpeles vien
BW. 180 = BW. 4340
Avots: ME I, 172, 173
1) ab-, wegspringen, sich ablösen:
citi atle̦c nuost LP. IV, 2. šķēpele vien atlēca LP. VII, 218. lāča galva atlēca nuo rumpja LP. V, 337. maize atlē̦kusi das Brot ist abrindig, abgebacken. auglis atle̦c, die Frucht im Mutterleibe löst sich ab BW. I, S. 176. kle̦pus atle̦c, vergeht. vilku tik ilgi sita, kamē̦r tam āda atlē̦ca Etn. III, 60. kuokam jau miza atle̦c die Rinde löst sich schon vom Baume; statt der Rinde das daraus Verfegtigte z. B., stabule die Pfeife, so in der Zauberformel beim Anfertigen der Pfeife vilkam kauliņš, man tā ādiņa; - atle̦c mana stabulīte Tr.;
2) herbei-, heranspringen:
sapītais zirgs atlēca pie vārtiem;
3) zurückspringen:
sle̦pkava kā šautuve atlēcis atpakaļ LP. IV, 164; saule savā atle̦camā laikā ruotājuot A. XXI, 590, um die Zeit der Sommersonnenwende;
4) übertr. [entspringen
L.], abfallen, zu teil werden, Vorteil haben: kas od. kāds labums man nuo tam atlēks? Was od. welchen Vorteil werde ich davon haben? skruoderim atlēca laba peļņa LP. VII, 621. kas atlēca man jaunai, tik bēdīgi dzīvuojuot? BW. 66, 2. tik atlēca mīļu vārdu nuo svešās māmuliņas BW. 180. pavasarā sākuši atlēkt jauni luopiņi, im Früling wurde Vieh geboren Etn. I, 74. kur viņš tāds atlēcis (atlēcies)? wo ist der so geworden, geraten? A. X, I, 629. Refl. -tiês,
1) zurückspringen:
atlēcās drusku atpakaļ Alm.;
2) geraten nach jem.:
tas jau tīri tē̦vā atlē̦cies Sessw.
Kļūdu labojums:
šķēpele vien = šķēpeles vien
BW. 180 = BW. 4340
Avots: ME I, 172, 173
atšķelt
atšķelˆt (li. atskélti), tr., ab-, wegspalten, absprengen, abtrennen, abhauen: luodes pārlauž kaulu, atšķe̦ldamas dažus kaula gabalus un šķēpeles A. XX, 172. zuobins atšķēla milzim vienu kāju nuo rumpja LP. 1V, 63. Refl. -tiês, sich spaltend abtrennen, getrennt werden: gabali atšķeļas A. XX, 258. gabaliņš e̦ze̦ram atšķēlies LP. VII, 1289. nuo oktōbristiem daudzi atšķē̦lušies. Subst. atšķêlums, das Abgespaltete, Abgetrennte.
Avots: ME I, 201
Avots: ME I, 201
skapsna
skapsna Wid., Spr., Wessen, skapsne U., so viel man mit den Fingern fassen kann Biel. n. U.: linu skapsna Wessen. linu skapsne lielāka nekâ sauja Kronw. n. U. Pēteris nuolika pakulu skapsnu pie malas Blaum. Zu li. skabýti "pflückend brechen", le. skabrs (s. dies)? Oder vielmehr zu li. skẽpsnė "Stück Stoff", skẽpeta "skara", le. šķēpele (s. dies) u. a. bei Būga KSn. I, 282?
Avots: ME III, 872
Avots: ME III, 872
šķempele
šķēpelēt
šķēpelêt, -ẽju,
1) (Splitter, Späne, šķēpeles) (ab)hauen, (ab)spalten, zerspalten, zerhacken
Amboten, Durben, Fest., Lennew., (mit è 2 ) Bers., Holmhof, Lubn., Prl., (mit ẽ) Kudum, Nötk., Rosenbeck, Salis, MSil., Stenden;
2) "ar šķēpeli ecēt" Wolmarshof;
3) "mit einer Schaufel graben"
Holmhof: šķ. grāvi.
Avots: ME IV, 33
1) (Splitter, Späne, šķēpeles) (ab)hauen, (ab)spalten, zerspalten, zerhacken
Amboten, Durben, Fest., Lennew., (mit è 2 ) Bers., Holmhof, Lubn., Prl., (mit ẽ) Kudum, Nötk., Rosenbeck, Salis, MSil., Stenden;
2) "ar šķēpeli ecēt" Wolmarshof;
3) "mit einer Schaufel graben"
Holmhof: šķ. grāvi.
Avots: ME IV, 33
šķērbele
I šķẽrbele Stenden, Wandsen, = šķēpele: nuo sē̦tas kuoka atplīsušuo šķērbeli Pas. V, 271. nuoplīsušu drēbju šķērbele Druw. kartupeļu šķērbele Ogershof. Zu skar̂bs und (?) li. skerblė "Schooss".
Avots: ME IV, 33
Avots: ME IV, 33
šķērpele
šķẽrpele Bauske, šķẽrpele 2 Dond., šķērpele W. - Livl. n. U., škẽrpelis Salis, = šķēpele: kur malku skalda, tur atle̦c šķērpeles Dond. n. RKr. XVII, 55. šķelt šķērpelēs Celm. kausa šķērpele LP. VII, 85. lai uzmeklējuot nuo krusta tādu šķērpeli 54. situ tautu galdu, līdz atlēca šķērpelīte BW. 26294 var. Nebst šķērpis, škērpēt, skārpīt und (wenn mit ide. p) šķirpta zu gr. σχορπίος "Skorpion", ahd. (wenn mit b aus ide. p) scirbi "Scherbe", scarbön "zerschneiden", ae. (wenn mit f aus ide. p) sceorfan "schürfen", scyrft "das Schneiden" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 456 f., Zupitza Germ. Gutt. 155, Reichelt KZ. XLVI, 337, Persson Beitr. 861, Walde Vrgl. Wttb. II, 581 f., Būga KSn. I, 290.
Avots: ME IV, 35
Avots: ME IV, 35