Paplašinātā meklēšana

luktšķēre, die Lichtschere, Putzschere: viņu luktšķērēm būs nuo tīra ze̦lta būt II Mos. 25, 38. [Ausdem Niederdeutschen; s. Sehvers 153.;

Avots: ME II, 511

ruotšķēres, der Stockfisch L., U.; aus mnd. rôtscher dass.

Avots: ME III, 584

‡ šķēre,

1) der Schlitz
(mit ẽ ) Ramkau, Seyershof, Salis, (mit è ² ) Auleja: jakai abuos sānuos bij mazas šķērītes (= jaka abuos sānuos bija pušu) AP.;

2) ein Kohlhobel
(mit è ² ) Kaltenbr. Zu šķẽres I ?.

Avots: EH II, 633

I šķẽres: auch (mit è ² ) Warkl.; skruodeļ[a] š. BW. 2141. ze̦lta š. 8515. ar sudraba šķērītēm 14095, 2.

Avots: EH II, 633

I šķẽres, die Schere. Nebst estn. kǟŕ aus mnd. schere.

Avots: ME IV, 34

II šķēres, ‡

2) scherenartige Rockschösse:
bē̦rni ... ķērās viņam zaļuo svārku šķērēs (Schösse) Skalbe Raksti IV (1938), 86. In der Bed. 1 nach Sehwers Unters. 131 aus nd. schēr "die Gabeldeichsel des Einspänners od. Scherwagens".

Avots: EH II, 633

II šķẽres Stenden, ein Teil des Wagens RKr. XVII, 37: ratu šķēres - plakans kuoks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele; pēdējai gruozuoties šķēres gruozās līdz Rutzau n. Etn. II, 97. Urspr. identisch mit šķēres I, vgl. d. Schere 4a in Grimms Wrtb.

Avots: ME IV, 34

III šķēres, der Veitstanz (chorea minor) Konv. ² 2539. Etwa auf mnd. scherdauz "Tanz, da die Tanzenden ins Kreuz und in die Quere durch einander gehen" beruhend?

Avots: ME IV, 34

tul˜lšķẽres: n. Sehwers Unters. 146 aus mnd. tullschere.

Avots: EH II, 702

tul˜lšķẽres Schibbenhof, die Brennschere. Zu tulles.

Avots: ME IV, 259

‡ àizgàist, verschwinden, verloren gehen: kur tās šķēres aizgaisušas? Bauske.

Avots: EH I, 23

iemaši, gew. iemati,

1) Saum, Spädel am Hemede, Kleide;

2) die Knöpfe des Rockes auf dem Rücken; die Taille;
iemaši (iemati) ir vieta, nuo kurienes iesākas šķēre uz svārku muguras Wend. n. A. XII, 560. Zu iemest.

Avots: ME II, 43

I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,

Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht

Avots: EH II, 366

vē̦rstava,

1) vḕ̦rstava A.-Ottenhof, C., (mit ê̦r ² ) Orellen, Ruj., Schlehk, vē̦rstava L., U., Manz. Lettus, vḕ̦rstave ² Erlaa, Golg., (erschlossen aus vārsteva ) Saikava, vê̦rstavs ² Salis, vē̦stava Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, (mit ê̦ ² ) Ramkau, vêrsteve 2 Dond., vḕ̦rstuve Nötk., Wolmarshof, (mit ḕ̦r ² ) Bers., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., (mit ê̦r ² ) Arrasch, Dond., Dunika, Frauenb., Neuermühlen, Pankeihof, Selg., Stenden, vē̦rstuve U., Grünh., Memelshof, vē̦stuve A.-Ottenhof, (mit è̦ ) Drosth., Matthäi, Ronneb., Serbigal, (mit è̦ ² ) Lis., vê̦rstuva 2 Kabillen, der Pflugsterz, die Pflugstürze; das Kehrholz am Pflug
Manz. 10 Gespr.; das Wendeisen ebenda: ar vē̦rstuvi vērš (gāž) ve̦lēnu Nötk. spuodrā vē̦rstava pēc katras vagas ar lemešiem sakliedzas Vēr. II, 663, sudrabiņa vē̦rstuvīte (Var.: vē̦rstavīte) BW. 1891;

2) vê̦rstuve ² Frauenb. "pie ratu šķēres piesists dzelzis, kam uotru galu ar caurumu uzmauc uz bultas galu zem priekšas ass";

3) "= vērsītis" Schwitten;

4) Plur. vē̦rstuves, eine Art breitzinkige Gabel, in der Riege beim Dreschen gebraucht
Dond. Zu vḕrst.

Avots: ME IV, 566

žuokle,

1): žuokles Kalz., die Kinnlade;
‡

2) "darba ratu spīle jeb šķēre" Hasenp. n. Āboliņš Darba rati Latv. lauks. 81.

Avots: EH II, 823