Paplašinātā meklēšana

‡ šķḕ̦rsi ² (li. skersaĩ ) Linden in Kurl., = šķḕ̦rsām: š. pāri tam kuokam.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsiela,* die Querstrasse: šķē̦rsielas stiepjas nuo vakariem uz rītu Apsk. v. J. 1903, S. 80. pa klusajām, tukšajām šķē̦rsielām Vēr. lI, 145.

Avots: ME IV, 36

‡ šķē̦rsiem, = šķḕ̦rsām: kristiem š. Sonnaxt, kreuz und quer. šķērsim te̦k kumeliņi BW. 1339, 1 var. (aus Rokaischen).

Avots: EH II, 634

‡ *šķē̦rsin (sic!) Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 634

‡ šķḕrsinis ² Warkl., ein dreieckiges, von jungen Mädchen im Sommer um den Kopf gebundenes Tuch. Gleich li. skersìnis "querliegend"?

Avots: EH II, 634

‡ šķê̦rsiņš ² (sic!) Salis "šķē̦rsdēlītis".

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsis: auch (mit ê̦r ² ) Orellen.

Avots: EH II, 634

šķḕrsis: Querholz (mit êr ² ) Grob., Salis; grāpja vākam š. vaļā Grob. šķērši ir arī tīnes vākam, ecēšām, durīm, galda un suola kājām, stellēm ebenda. uz˙reiz tādi šķêrši ² (vē̦tras sagāzti kuoki) man priekšā uz ceļa Seyershof. aude̦klam varuot šķḕrsi ² ("?") iešķērēt; tad audekls sajūkuot Mahlup. šķêrši ² Frauenb., Orellen, die Querhölzer am Webstuhl.

Avots: EH II, 634

šķḕ̦rsis, Adv., = šķḕ̦rsām: šķē̦rsis (Var.: krustis) tevim dviejus siešu BW. 15840, 8 var.

Avots: ME IV, 36

šķḕrsis, ein Querholz U.; das Querholz am Wagen Dond., Wandsen; ein Schlagbaum U.; die Leitersprosse Dr.; = pamina Bielenstein Holzb. 260; das Joch, der Tragbalken an Brücken Brasche; ein Kreuzband U.; ein RiegeI U.; ein Hindernis U.; ein hindernd Dazwischentretender: šķērši vis sapuvuši, die Querhölzer sind ganz verfaulet Manz. luoga šķērsis Duomas I, 686. divjūgu ratiem priekšā šķērsis, pie kā piestiprina zveņģeles Wandsen. Kūlaszaķis saķēra durvju vienu šķērsi Janš. Dzimtene ² II, 307. pie vārtiem piebraukuši, tie atrada aizliktu priekšā šķērsi BW. III, 1, S. 15. šķērsi atšauj RKr. XVI, 169. zaldāts aiztaisa durvis lielu šķērsi LP. VII, 88. likt šķērsi ceļā Aus. I, 4. kad luokuot dzija nuoskrej nuost nuo kruķīša, tad tā dzija tiek nuosaukta par šķērsi Grünh. tas ir dažam garam bijis šķērsis Lautb. Vidv. II, 24. Miķelis savai (sievai) nedur ne nagus klāt, un tā tad arī ir tāda kâ šķērsis Janš. Dzimtene ² III, 188. - Plur. šķḕrši, die wagerechten Querhölzer am Webstuhl Bielenstein Holzb. 398; Querhölzer an der Egge 488; die über die Bodenbretter eines Flachbootes genagelten Hölzer 618; die Bindebalken, die je ein Sparrenpaar in halber Höhe verbinden 27; eine grosse, von der Decke bis zur Diele reichende Garnwinde U., Mag. XlII, 2, 58; der Scherrahmen Bielenstein Holzb. 393; spanische Reiter U.

Avots: ME IV, 36

šķērsisks, widerspenstig: meitas bija šķērsiskas. ļauniem skatieniem tās neuzticīguos uzlūkuoja De̦glavs Rīga II, 1, 63. alus... dara šķērsisku..., vīns turpretim mīlīgu 202.

Avots: ME IV, 36

drũzma, drusma Alt-Rahden, grosses Gedränge, grosser Menschenhaufe: ļaudis drūzmām staigā pa ielām Vēr. I, 1155. nuo šķērsielām plūda ārā ļaužu drūzmas II, 297. sanākt drūzmu drūzmām. in sehr grosser Anzahl, mit grossem Gedränge. ļaudis nuo baznīcas gāzās ar drūzmu ārā.

Avots: ME I, 507

II ķir̂pe ^2,

1): ķirpes vien jāē̦d Pas. IV, 14 (aus Schwanb.); ‡

2) der Holzwurm
(mit ir̂ ) Kaltenbr.: ķirpes saēde šķērsi.

Avots: EH I, 704

lañguõrts "žākle, ar kuo piestiprina pakaļas asi pie ratu mēles" Katzd.; languords "ratu priekšdaļa ar šķērsi" Gold. [Mit kuron. uor aus ur?]

Avots: ME II, 420

šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr ² ) Kl., Prl., (mit êr ² ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,

1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;

2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,

1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;

2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).

Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.

Avots: ME IV, 37