Paplašinātā meklēšana

‡ àizšķḕrst, (ein geschlachtetes Tier) aufzuschneiden anfangen (worauf eine Unterbrechung eintritt) Erlaa, A.-Ottenhof, Schwanb., Sessw.: aizšķē̦rsts sivē̦ns.

Avots: EH I, 55

atšķḕrst, tr., öffnen, sezieren: nuokautu luopu.

Avots: ME I, 201

ìešķḕrst, die Eingeweide herauszunehmen beginnen Spr.

Avots: ME II, 76

izšķḕrst,

2): tik˙pat daudz... dē̦ls izšķērdis Pas. X, 389 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 485

izšķḕrst (li. išsker̃sti),

1) zerteilen, ausschneiden:
pavārs izšķērž zivi un ķidas izme̦t mēlenīcā LP. IV, 85. kungs nuokauj ķēveli, izšķērž iekšas LP. VI, 304;

2) verschwenden:
savu labumu, mantu, naudu. viņš izšķērda visu laipnību Rainis.

Avots: ME I, 811

pãršķḕrst, tr., entzwei-, aufschneiden: zivis. vilks viņam pāršķērdis vē̦de̦ru LP. VII, 1038. nepāršķē̦rstas, viengabala ādas Antrop. II, 89. Refl. -tiês, platzen (vom Holze) U.

Avots: ME III, 181

[I pašķẽrst (li. pasker̃sti),

1) ein wenig aufschneiden (ein geschlachtetes Tier):
pašķērd nu vēl tālāk cūku!

2) ein wenig vergeuden:
p. naudu.]

Avots: ME III, 113

[II pašķêrst ² Ruj., = pašķir̃t 1: p. krūmus; viņš man pašķērsa (kehrte) ceļu.]

Avots: ME III, 113

pìešķērst,

1) = piešķiest: p. istabu ar skaidām Salis, Widdrisch;

2) zur Genüge schneiden:
p. ve̦lē̦nas Warkl.

Avots: ME III, 300

sašķḕrst, zerschneiden, zerhauen (Fleisch), mehrfach schlitzen: s. zarnas. s. (saskaldīt) malku Pilten. s. (ausweiden) zivis Dunika.

Avots: ME III, 755

‡ šķḕrst, ‡ Subst. šķḕršana,

1) das Sezieren;

2) das Verschwenden:
naudas š. Aps. J. Raksti I2, 93.

Avots: EH II, 635

šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr ² ) Kl., Prl., (mit êr ² ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,

1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;

2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,

1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;

2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).

Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.

Avots: ME IV, 37

šķē̦rstām, Adv., = šķē̦rsām: dzen krustiem, dzen šķē̦rstām! BW. 28070, 1. Mit dem t von krustām, mit dem šķē̦rsām häufig verbunden wird.

Avots: ME IV, 37

šķẽrste, der Schlitz am Weiberrock Ahs. n. RKr. XVII, 55. Zu šķḕrst?

Avots: ME IV, 37

šķḕrstele ² : (kaķe̦lē̦ns) Jānīšam biksītēs pa šķērsteli izabāzts Tdz. 58240; "brunčiem same̦tamā vieta; neaizšūts gabaliņš sānuos" Warkl.

Avots: EH II, 635

šķḕrstele ² "bikšu priekšas caurums" Saikava; "ein Schlitz im Rock" Lubn.

Avots: ME IV, 37

‡ šķḕ̦rstijs ² (sic!) Auleja, quer vor etwas gelegen.

Avots: EH II, 635

‡ šķērstine Strods Par. vōrdn. 170, eine Strohdachrute Lettg.

Avots: EH II, 635

‡ šķērstis BW. 1339, 1, = šķē̦rstām.

Avots: EH II, 635

šķē̦rsts N. - Peb.,

1) der Weberbaum;

2) ein Holzspiess zum Aufhängen von gedörrtem Fleisch
(= žautris).

Avots: ME IV, 37

Šķē̦rsts, Eigenname, Christian Mag. XX, 3, 228. Aus mnd. Kerst.

Avots: ME IV, 37

‡ II šķẽ̦rsts (Stammform?) Salis, Schimpfname für eine geschäftige weibliche Person.

Avots: EH II, 635

uzšķḕrst, (ein totes Tier) aufhauen U., aufschlitzen Dr., sezieren Brasche: uzšķērst līķi. uzšķērdis sev vē̦de̦ru MWM. X, 503. viņš... neuzšķērda tādus, kas ar diluoni bij miruši Tuberkul. 3. Refl. -tiês, (für) sich aufschneiden, aufschlitzen: viņš uzšķērdies sev vē̦de̦ru.

Avots: ME IV, 388

atšķiêst (li. atskísti),

1) dass., was atšķērst U.; [

2) verdünnen
Mag. XVII, 1, 80].

Avots: ME I, 202

krumul˜ts,

1): auch Behnen n: FBR. XVI, 195 (plur. krumul˜ti), Frauenb. (mit ulˆ ² ); ‡

3) Demin. krumul˜tiņš Siuxt, ein krummes Holz, mit dessen Hilfe die Füsse eines geschiachteten Schweines auseinandergespreizt werden:
pakaļkulkšņuos cūkām ieliek krumultiņu un pakaŗ, ka,:var izšķērst.

Avots: EH I, 659

II skârdît ² "laut, scharf und viel reden". Zu šķērst (vgl. skaldît)?

Avots: ME III, 880

šķãrdît Durben, N. - Bartau, (mit âr ² ) Dunika, Wandsen, (mit ā`r ² ) Warkl., -u, -ĩju, = šķaidît 1: zirgs le̦du šķārdīt šķārda ar asajiem pakaviem N. - Bartau. zemes pa galsiem ar pakaviem šķārdi Plūd. Llv. II, 93. (kumeliņi) nāk kājinas kapādami, baltu smilkti škārdīdami BW. 26541, 7 var. (aus N. - Bartau). Refl. -tiês, energisch, unbändig strampeln Dunika, Wandsen: spārdies un šķārdies, cik gribi Janš. Dzimtene ² II, 311. tu pa gultu šķārdīdamās apsviedīsi... galdiņu Dzimtene V, 104. (zirgs) spe̦rdams pakalkājas gaisā, šķārdīdamies un pieme̦zdams iekšā sē̦dē̦tājiem pilnas acis ar sniegu Bandavā II, 235. kuo tam dusmuoties un šķārdīties RA. Für skārdît (I), mit dem š(ķ)- von šķērst.

Avots: ME IV, 23

II šķèst ² , -žu, -du Festen, Bewershof, Stockm., Laud., (mit ê ² ) Mitau, = šķērst 2; šķèst Smilten, šķêst Bers., = šķērst 1.

Avots: ME IV, 38