Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķīve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķīve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
šķīvele
šķīvele
šķīvelis
šķīvenis
šķīvenis
‡ II šķìvenis 2 "?": apsagâze š. ustabas vidā; sargies, šķīven, trūks tavas stīpeņ[a]s BW. p. 16372.
Avots: EH II, 639
Avots: EH II, 639
šķīvens
Šķirkļa skaidrojumā (4)
bļodelis
‡ bļuodelis, verechll. Deminutivform zu ‡ bļuõds: acis kā šķīveļi ... kâ bļuodeļi Pas. VIII, 61 (aus NB.).
Avots: EH I, 234
Avots: EH I, 234
ķīvenis
mēle
mèle:
Demin. mēliņa
BW. 15342 var. (aus Sassm.),
1): nāve mēles galā, der Tod sitzt auf der Zunge
Diet.;
2)
a): "zvana mēle" zu verbessern in "zvaņa mēle";
c): mēli piedurt, Klatschereien machen
Diet.;
3): vajag zināt daudz mēļu Kaltenbr.;
4): mēles nest Lng. "Mährlein sagen".
tī tik zina mēles taisīt Sonnaxt. vadā mēles (verbreitet Gerüchte) Pas. XIV, 280, Kaltenbr. mēļu nebija ni˙kādu Kaltenbr.;
6)
e): "durvju aiztaisāmā dzelzs daļa" (mêlīte 2 ) Siuxt; "kuoka vai dzelzs aizbīdnis pie durvīm" (mèlīte) AP.;
5
i): nuo ... nuolūžušas ratu mēles ("?") Delle Negantais nieks 32;
j): auch AP. (sulu mèle), Ramkau (mēlīte);
k): auch (mêle 2 ) Frauenb.; mèl(īt)e AP. "izliekta dzelzs, kas piestiprināta pie blankas un ar vienu galu ieķeŗas šķīveņa zuobuos, lai tas nevarē̦tu kustētiês": pagrìez šķīveni, lai mēle aizme̦tas! PV.; ‡
1) mēlīte, die Zunge einer Netznadel
(saiva) Kaugurciems; ‡ m) derjenige Teil eines Pergelhalters, den man heben und senken kann Iw., ‡
n) der (längliche) Hackenteil eines Strickstrumpfes
Kaltenbr.; ‡
o) ze̦lta mēlītes, ein gewisses Stickmuster
Janš. Bandavā II, 327; ‡
p) "?": ar skaļu blīkšķi viņš pārme̦t mēli nuo laivas uz malu Daugava 1934, S. 578;
7): čūskas m., orchis latifolius Warkl.; kazu mēles, plantago lanceolata Oknist; vērša m., ein gewisser Pilz
AP.; vilka m., succisa pratensis Saikava; knautia arvensis Coult. Oknist; scorzonera humilis Laud.
Avots: EH I, 806
Demin. mēliņa
BW. 15342 var. (aus Sassm.),
1): nāve mēles galā, der Tod sitzt auf der Zunge
Diet.;
2)
a): "zvana mēle" zu verbessern in "zvaņa mēle";
c): mēli piedurt, Klatschereien machen
Diet.;
3): vajag zināt daudz mēļu Kaltenbr.;
4): mēles nest Lng. "Mährlein sagen".
tī tik zina mēles taisīt Sonnaxt. vadā mēles (verbreitet Gerüchte) Pas. XIV, 280, Kaltenbr. mēļu nebija ni˙kādu Kaltenbr.;
6)
e): "durvju aiztaisāmā dzelzs daļa" (mêlīte 2 ) Siuxt; "kuoka vai dzelzs aizbīdnis pie durvīm" (mèlīte) AP.;
5
i): nuo ... nuolūžušas ratu mēles ("?") Delle Negantais nieks 32;
j): auch AP. (sulu mèle), Ramkau (mēlīte);
k): auch (mêle 2 ) Frauenb.; mèl(īt)e AP. "izliekta dzelzs, kas piestiprināta pie blankas un ar vienu galu ieķeŗas šķīveņa zuobuos, lai tas nevarē̦tu kustētiês": pagrìez šķīveni, lai mēle aizme̦tas! PV.; ‡
1) mēlīte, die Zunge einer Netznadel
(saiva) Kaugurciems; ‡ m) derjenige Teil eines Pergelhalters, den man heben und senken kann Iw., ‡
n) der (längliche) Hackenteil eines Strickstrumpfes
Kaltenbr.; ‡
o) ze̦lta mēlītes, ein gewisses Stickmuster
Janš. Bandavā II, 327; ‡
p) "?": ar skaļu blīkšķi viņš pārme̦t mēli nuo laivas uz malu Daugava 1934, S. 578;
7): čūskas m., orchis latifolius Warkl.; kazu mēles, plantago lanceolata Oknist; vērša m., ein gewisser Pilz
AP.; vilka m., succisa pratensis Saikava; knautia arvensis Coult. Oknist; scorzonera humilis Laud.
Avots: EH I, 806
šķīvis
šķĩvis Behnen, Dond., Frauenb., Grünh., Iw., Kurs., Līn., Selg., Sessau, Siuxt, (mit ì 2 ) Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Demin. verächtl. šķīvelis Janš. Nīca 43, die Scheibe St.; der Teller Kurl. n. U.; die Welle am Webstuhl U., (mit ĩ) C., das Zahnrad am Webstuhl (mit ĩ) Karls., Kolberg, Ottenhof, Ronneb., Salisb., Sehlen; Plur. šķīvji, die eisernen Räder, die den Weberbaum regieren (?) St., U. Nebst li. skyvis (skývė) "Teller" und estn. kīwe "Blockscheibe" aus mnd. schive "Scheibe, Tisch" (vgl. nd. schīw "Teller").
Avots: ME IV, 50
Avots: ME IV, 50