Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķīvis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķīvis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

pašķīvis

pašķĩvis,* ein Telter (od. eine Tasse) zum Unterlegen.

Avots: ME III, 114

šķĩvis: Teller - auch Pussen, Stenden, Strasden, Talsen, (mit ì ² ) Kaltenbr.; ze̦lta š. BW. 32809. tur liku šķīvīti (Var.: šķīviņu aus Kand.) 20229 var.; Welle am Webstuhl Orellen, Salis.

Avots: EH II, 639

šķīvis

šķĩvis Behnen, Dond., Frauenb., Grünh., Iw., Kurs., Līn., Selg., Sessau, Siuxt, (mit ì ² ) Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Demin. verächtl. šķīvelis Janš. Nīca 43, die Scheibe St.; der Teller Kurl. n. U.; die Welle am Webstuhl U., (mit ĩ) C., das Zahnrad am Webstuhl (mit ĩ) Karls., Kolberg, Ottenhof, Ronneb., Salisb., Sehlen; Plur. šķīvji, die eisernen Räder, die den Weberbaum regieren (?) St., U. Nebst li. skyvis (skývė) "Teller" und estn. kīwe "Blockscheibe" aus mnd. schive "Scheibe, Tisch" (vgl. nd. schīw "Teller").

Avots: ME IV, 50

Šķirkļa skaidrojumā (8)

apvākot

apvâkuôt, tr., mit einem Deckel (vâks) versehen, bedecken, deckeln: apvākuots šķīvis LP. V, 279.

Avots: ME I, 134

bagasts

‡ bagasts "kāzās šķīvis, kur viesi naudu same̦t" Zaļmuiža, ebenda ein gleichbed. pagasts!

Avots: EH I, 198

galds

galˆds,

1): nuo viena bluķa iznāk divi galdi (zwei gespaltene Hälften)
Saikava; ein Brett - auch Auleja, Saikava, Sonnaxt; ein kurzes Brett Frauenb.; 2

b): auch Dunika; ‡

k) galˆdi, die Seitenbretter am Wagen
Saikava; ‡

1) cepļa galˆds, eine Blechplatte, die während des Brotbackens vor die Öffnung des Baekofens; geschoben wird
Kaltenbr.;

3): ein Brettchen überhaupt
AP., Frauenb., Salis;

a): auch Siuxt; galdeņš Lixna "šķīvis";

5): (fig.) iet kâ pa galdu (sehr gut)
Grenzhof n. FBR. XII, 23;

7): pa(r) vasaru biju uz saimnieka galda Kaltenbr. uz jā galda bija labi (seine Kost war gut)
ebenda;

8): pie galda iet - auch Strasden;

9): galdiņš, das Viereck, Karro im Web- od. Strickmuster
AP., Auleja: galdauts ar galdiņiem AP.; der Zwickel am Strumpf od. Handschuh Linden in Kurl.

Avots: EH I, 379

lēvs

‡ lê̦vs Auleja, Bērzgale, Domopol, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Pilda, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, flach, seicht, untief: l. grāpis, gruozs, šķīvis, grāvis, mārks. lē̦va upe, bļuoda, kaŗuote, mulda, sile, kurpe. lē̦vi rati, krasti Bērzgale u. a. dažiem zirgiem ir stāvi nagi (tie ir labi), bet citiem, tie ir lē̦vi; kad sāk zirgu kaustīt, naglas nagu ē̦d, un tad nags paliek l. Auleja. l. (nicht steil) kalns Bērzgale, Gr.-Buschh.; flach und niedrig gelegen Kaltenbr.: lē̦vi lauki.

Avots: EH I, 739

lēzens

lê̦ze̦ns C., [Bers., Lis., Schujen, Wolmarshof], lè̦zans Smilt., [lê̦zins Kl.], le̦ze̦ns Kand.,

1) [lêze̦ns ² MSil.], flach:
lē̦ze̦na bļuoda, lē̦ze̦ns trauks, šķīvis, krasts;

2) eben, ohne Berge:
lē̦ze̦ns ceļš;

3) nicht steil
[Wessen]: lē̦ze̦ns uzkalnītis Purap. Vgl. lē̦zns.

Avots: ME II, 464

līvans

[līvans,

1) niedrig:
līvani krasti Warkl.;

2) flach:
līvans šķīvis Warkl.]

Avots: ME II, 491

pļeks

pļe̦ks! Interj. zur Bezeichnung des Schaltes, der beim Fallen eines weichen od. schweren Gegenstandes entsteht: šķīvis izkrita pļe̦ks! meitai nuo ruokām Ahs. n. RKr. XVII, 46.

Avots: ME III, 368

vīlēt

I vìlêt,

1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡

2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î ² ) Iw.; ‡

3) vîlē̦ts ² rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."

Avots: EH II, 792