Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķaune' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķaune' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

šķaunete

šķaunete (unter šķaũnacis): auch (mit àu 2 ) Kreuzb., Stockm.

Avots: EH II, 629

Šķirkļa skaidrojumā (8)

barāt

‡ barât N.-Rosen n. FBR. VIII 46, Linden, Saikava, barât Briģi, Nirza, Pilda, Šķaune, Zvirgzdine, = baruôt.

Avots: EH I, 205

baroklis

baruôklis,

2): auch Atašiene Briģi, Nirza, Pilda, Rudzē̦tas, Šķaune (mit ùo 2 ) Borchow n. FBR. XIll, 21, baruklis Linden; ‡

3) das Viehfutter
(mit ùo) 2 Zvirgzdine: šuogad trūka guovīm b.

Avots: EH I, 206

josta

juôsta: der Gurf (Güttel) überhaupt; die Windel AP:, Orellen: bē̦rna j. BWp. 817, 4. ne man bija pūra juostu 7870; juostas vieta, die Taille(nstelle); ‡

3) dieva j. Baltinow, Bērzgale, Cibla, Kārsava, Malta, Mar., Mērdzine, Nautrēni, Pilda, Rēzna, Šķaune, Uozuolmuiža, Warkh., Vidsmuiža, Višķi; tē̦va j. Kreuzb., der Regenbogen.

Avots: EH I, 571

sarmt

sarmt, sarmstu, sarmu, sich bereifen: man piere kaist, kaut sniegs virs galvas sarmst (gemeint ist das Ergrauen des Haares) Mācītāja meita 84. kuoki sarmst Šķaune, Schwitten. mati sāk sarmt (grau werden) N. - Peb.

Avots: ME III, 722

šķaunacis

šķaũnacis Ermes, Karls., (mit àu 2 ) Golg., Gr. - Busch., Lis., šķaûnacis C., Smilt., šķaunacis U., RKr. VIII, 104, šķàunece 2 Saikava, šķàunice 2 Buschhof, šķàunaks 2 Altenwoga, šķaunats U., Rkr. VIII, 104, šķaunete AP., Bers., Erlaa, šķaũnadzis Brucken, šķaûnadzis C., šķaũnadze Barbern, (mit àu 2 ) Altenwoga, Kroppenhof, Lubn., Meiran, Warkh., šķaunacu zivs Konv. 2 3595, der Karpfen (cyprinus carpio L.) RKr. VIII, 104; der Alant (leuciscus idus): pie karpu jeb šķaunadžu saimes piederīgas zivis Konv. 2 1647. kad sāks nērst līdakas, plauži, šķaunadzes un citas lielas zivis Latgalits 1922, V, 2 3. Vgl. auch skaunacis.

Avots: ME IV, 22

spīrinēt

spīrinêt, zittern : kuokiem lapas spīrinē Šķaune; zum Vorigen.

Avots: ME III, 1004

sumināt

I suminât,

1): das Zitat aus BW. 32013 (ME. III, 1120) dürfte unter 3) gehören; Belege aus den ältesten Texten gibt Zēvers IMM. 1932 I, 144;

3): meita nuo priecas sumināja jam ruokas Pas. XV, 138 (aus Kokoreva). puišus ... apķe̦rdama sumināju Tdz. 41503,2 (aus Kārsava). Refl. -tiês, ‡

4) einander küssen:
jie gribēja s. Tdz. 58729 (aus Šķaune).

Avots: EH II, 602

zāmerēts

‡ *zāme̦rē̦ts (erschlossen aus ostle. zuomarāts) "?": būs mugara zāme̦rē̦ta Tdz. 46472 (aus Šķaune).

Avots: EH II, 803