Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķaute' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķaute' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

šķaute

šķàute ² , ‡

2) "ein weggeschnittenes Stück Leinwand u. a.; ein ausgeschlagenes Stück von Geschirren"
Bartau; "drānas lāpiņš; nuogriezts mazs gabaliņš" (mit aû ² ) Gramsden; ein dreieckiges od. keilförmiges, abgeschnittenes Stückchen Zeug (mit aû ² ) Dunika: ne papīŗa šķautītes, ne zīmekļa galiņa Janš. Dzimtene III, 76.

Avots: EH II, 629

šķaute

šķàute ² (li. skiáutė "der Hahnenkamm") Mar. n. RKr. XVll, 130, Meiran, N. - Rosen, Saikava, (mit aû ² ) Līn., die (scharfe) Kante (z. B. des Lineals) Oppek. n. U. und Mag. XIIl, 23; Konv. ¹ 811, Golg., N. - Schwanb., die scharfe Ecke an einem Stein Sessw. n. U. Zu skust.

Avots: ME IV, 22

šķauteniski

šķàuteniski ² Golg., Kl., Lubn., Saikava, Sessw., (mit aû) C., Adv., auf die scharfe Ecke U.: cel tuo akmini šķauteniski! Mag. IV, 2, 142, U.

Avots: ME IV, 23

šķauteris

šķauteris; zur Form vgl. Specht KZ. LXII, 254.

Avots: EH II, 629

šķauteris

šķauteris, die scharfe Ecke an einem Stein U. Nebst li. skiauterė "der Hahnenkamm" zu šķaute.

Avots: ME IV, 23

Šķirkļa skaidrojumā (6)

šķaudere

šķàudere ² Warkh., Warkl. "die Kante"; vgl. šķaute(ris) und skaudre.

Avots: ME IV, 22

šķautne

šķàutne ² Adl., Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kl., Lis., Lubn., Saikava, Selsau,. Sessw., Vīt., (mit aû) C., = šķaute: spîeķi salūza pret klinšu cietajām šķautnām R. Sk. II, 107 (ähnlich: Vēr. I, 1416; II, 1111). uz krasta šķautnes J. R. V, 1. pār šļūduoņu šķautnēm Niedra Zemnieka dē̦ls 56. nuo augstākajām kalnu šķautnām Ken. 159. sānuos tam (dzeņa knābim) ir pa asai šķautnei MWM. VI, 947. sē̦klas ir ieslē̦gtas auglī, kam trīs augstas, asas šķautnes Etn. II, 149.

Avots: ME IV, 23

šķautre

šķautre Wid., = sekste. Nebst li. skiauterė˜ "Hahnenkamm" zu šķaute.

Avots: ME IV, 23

šķeltna

šķe̦ltna,

1) "= šķembele I, šķaute" Kroppenhof bei Kokn.;

2) die weibliche Schamritze
("šķe̦ltna jau niez");

3) ein Mädchen.

Avots: ME IV, 26

skotīties

skuõtîtiês ² Bauske, -uôs. -ī˜juôs, sich schuppen, schaben L., U.: kaķis skuotījās, die Katze leckte sich Bergm. n. U. Falls mit uo aus ōu, zu šķaute "scharfe Kante", skust u. a., s. Leskien Abl. 308, Johansson IF. XIX, 126, Persson Beitr. 375, Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.

Avots: ME III, 911

skust

skust (li. skùsti "schaben"), Praes. skutu, skūtu (?) L., U., skušu Warkl., Nigr., Memelshof, Gr.-Buschhof, Praet. skutu, tr., kratzen Wessen, rasieren U., kurz abschneiden Nigr., Haare abschneiden (z. B. am ungegorbenen Pastelfell) U.; schälen Prohden, PlKur.: bārdu skust V. skut nuo labās puses vienu ūsu! Pas. IV, 84 (aus Warkl.). (3. prs.) skuš tiem matus nuost Janš. Bandavā I, 140. skutamais nazis, das Rasiermesser L., U. - skutiet, bē̦rni, kartupeļus! BW. 28476, 4. Refl. -tiês, sich rasieren Pas. IV, 84 (aus Warkl.), PlKur. In Kurmins Wörterbuch dazu ein nomen agentis skutājs "tonsor". Nebst šķaute (und čech. skutiti "zusammenscharren"?) wohl zur Wurze( von skūt und skurinât, s. Trautmann Wrtb. 268, Persson Beitr. 375, Valde Vrgl. Wrtb. II, 552 f., Johansson IF. :CIX, 126.

Avots: ME III, 907