Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķebināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķebināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apšķebināt
apšķebinât [Lisohn u. a.], auch apšķibinât PS., Übligkeit, Ekel erregen: man rutki apšķebināja dūšu, sirdi MWM. III, 696. Refl. -tiês, übel werden: varēja dūša apšķebināties Vēr. I, 1162; A. X, 1, 528. Auch: widerwärtig werden, z. B. uzbāzīgā brūte brūtganam apšķebinājās Dr. - Für apšķebināties "übel werden" auch apšķebêt: dūša apšķebēja U. b. 41, 18.
Avots: ME I, 129
Avots: ME I, 129
atšķebināties
iešķebināt
[ìešķebinât, übel werden machen: ieduoduot driģenes uotru var iešķebināt Warkh. Refl. - tiês, übel werden: tuo re̦dzuot man sirds iešķebinājās Kl.]
Avots: ME II, 76
Avots: ME II, 76
pašķebināt
[pašķebinât dũšu, Übligkeit erregen: neskaties virsū, lai nepašķebini dūšu! Janš.]
Avots: ME III, 113
Avots: ME III, 113
sašķebināt
sašķebināt
sašķebinât, = apšķebinât: s. dūšu. sašķebis (f. -usi), Part. praet. act., angeekelt, voller Übelkeit: sašķe̦bušu dūšu Vēr. II, 14I9.
Avots: ME III, 754
Avots: ME III, 754
šķebināt
šķebinât, übel ums Herz tun U., Karls.: man tie kāpuosti šķebina Ermes, Ruhtern, Ulpisch, Walk. dūšu šķebināt Bers. tev dūša nešķebina, es ekelt dich nicht. grē̦ku āzis, kas šķebina dūšu pat turkam MWM. VIII, 461. Refl. -tiês, sich zu vomieren anschicken Wessen; man šķebinājas, mir wird übel, es ekelt mir U., Pilda. Etwa - wenn nrsprünglich "kratzen (in der Kehle)" - zur Wurzel von skabrs??
Avots: ME IV, 24
Avots: ME IV, 24