Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķeste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķeste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

šķeste

šķeste: vgl. li. kesčià od. kẽstė Jušk. "жердь носилок".

Avots: EH II, 631

šķeste

šķeste Lubn., Saikava, eine (lange Wolmarshof) Rute U.; eine Hirtenrute (mit schlanken Zweigen) Salisb.; eine Strohdachrute U., Bers., Lis., Lub., eine dünne Stange U.: vīrs... nuolauž kramuos labu šķesti, ar kuo sievu miekšēt Pas. III, 43.

Avots: ME IV, 29

šķesterains

šķesterains "bunt, gestreift (von Geweben)" N. - Peb.; ebenda angeblich auch als Attribut von lini (Flachs) in der Bed. "šķiedrains".

Avots: ME IV, 29

šķesteres

šķesteres, Stangen, die zum Herstellen des Strusenbodens dienen Bielenstein Holzb. 631.

Avots: ME IV, 29

šķesteris

šķesteris: auch Allendorf, AP., C., Fehteln, Heidenfeld, Lemb., Lems., Ruj., Schujen.

Avots: EH II, 631

šķesteris

šķesteris U., Arrasch, Bers., Ermes, Kl., Lis., Lubn., Saikava, Schujen, Warkl., Wolmarshof, = ķesteris, der Küster: ceremonijas... izdara mācītājs vai šķesteris Etn. IV, 173.

Avots: ME IV, 29

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iečudīt

‡ ìečudît, hineinstossen, -stecken Lemb., Meselau, Smilten, Trik.: šī nu ātri šķesteri iečudī[ju]si šķirstā Pas. XII, 115 (aus Serbigal). ie. adatu pirkstā, diegu adatā Smilten.

Avots: EH I, 507

ķesteris

ķesteris, auch šķesteris, der Küster. [Nebst estn. köster aus mnd. koster.]

Avots: ME II, 371

noalināt

‡ nùoalinât, sich verirren machen (perfektiv): šķesteris ... mācītāju alinājis, ... kāmē̦[r] pēdīgi pa˙visam nuoalinājis Pas. XII, 471 (aus Neu-Bilskenshof).

Avots: EH II, 30

saturēt

saturêt,

2): es tev piezvērēju, ka ..., i[r] vārdu munu saturēšu Pas. V, 149 (aus Welonen). Refl. -tiês:

"3) = saēsties"

(ME. III, 768) zu ersetzen durch "4) = saêstiês"; šķesteŗam ... negribējies ēst, juo viņš jau ... dūšīgi saturējies Pas. XII, 471. izvārīja mums vērša zupu. saturējušies, laižam tāļāk ... Austriņš Raksti V, 59.

Avots: EH XVI, 458

skastiņš

skastiņš "jumta kārtiņa, ar kuo salmus pieve̦lk pie lielajām kārtīm" Nerft. Anscheinend zu šķeste.

Avots: ME III, 874

šķesta

šķe̦sta Arrasch, Bers., eine dünne Stange Lenzenhof, Kl.; eine Angelrute Erlaa, Kalz.; eine Strohdachrute Bauske (šķestiņa), Erlaa, Kalz.: paduod šķestiņas, ka varu piesiet salmus, ka vējš nenuosviež Selb. nepaliekuot mežā vairs ne šķe̦stas, ne gubu kuoku kuo nuocirst Druva I,1340. jumti nuopalsušām, kailām šķe̦stām II, 164. paņēmis krietnu šķe̦stu pie naga Etn. II, 88. nuo gaŗas šķestiņas IV, 163. Nebst šķeste(re), šķe̦stra (nach Zubatý AfslPh. XVI, 414 f. und Būga KSn. I, 289) zu šķeteri, r. щети́на "Borste" u. a.? Oder zu šķe̦dē̦(r)ns?

Avots: ME IV, 29