Paplašinātā meklēšana

šķiêdre (unter šķiêdra): auch Liepna, Mahlup, (mit iê ² ) Popen, Siuxt; liec šķiedrīti pie šķiedrītes! BW. 24837, 1.

Avots: EH II, 640

šķiedreklis,* Faserstoff MWM. VII, 433.

Avots: ME IV, 52

ruñguls (unter rungulis),

1): (fig.) pūdē̦tuos sieriņus sataisa tāduos runguliņuos AP.;

2): paduod man juostu, ar kuo satīt mazuo runguliņu! AP.; ‡

3) der Stengel:
linus ... izklāj laukā un gaida, kamē̦r šķiedre nuo rungula atle̦c Pēt. Av. II, 91. runguli un spaļi tik daudz neatle̦c ebenda.

Avots: EH II, 384

šķiêdra (li. skiedrà "Span") AP., Kl., Lös. (die Holzfaser, im Gegensatz zu šķiêzna, Flachsfaser), Neuenb., Serbigal, Wolm., šķiêdra ² Iw., Ruj., šķiedra U., šķiêdre Preili, šķiêdrs ² Bershof, Bl. ("Flachsstengel"), Dond., Kabillen, Nigr., Plur. šķiêdri ² Līn., šķiedri U., šķiedris, der Harl, (šķiedra Grünw.) Flachsstengel; die Flachsfaser, Faser überhaupt U.: māmiņ[a] auda zēģelīti linu šķiedres lasīdama BW. 30945. plūc, māsiņa, lasi šķiedrus! 28475. nuo viena liniņa deviņi šķiedri, nuo viena šķiedrīša deviņas spuoles 6897. es ar vienu šķiedri aptē̦rptu visu ķēnesti Pas. IV, 374 (aus Lixna). ne̦rvu šķiedra Vēr. II, 406. mēnešmaliņa kaisīja vieglas gaismas šķiedras A. Brigader. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 51

šķiedraîns: kad šķiêdre̦ni ² ("strīpaini") gaisi, tad laba linu sēšana Seyershof. šķiedre̦na ("ar liesuma svītrām") gaļa ebenda. šķiêdraini ("kam daudz labu šķiedru") lini Bers.

Avots: EH II, 640

turîgs,

1): t. naudā, drēbēs Ramkau; t. (wohlbeleibt)
cilvē̦ks Kand., Siuxt; turīga (briedīga, stingra) maize Frauenb.; ‡

2) vorhaltend, dauerhaft.
vīnuoli ir turīgi, diese Äpfel halten den ganzen Winter Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "halten"). šķiedres ir turīgākas un labākas Pēt. Av. III, 213.

Avots: EH II, 705