Paplašinātā meklēšana

šķiêts ^2,

1): auch AP., Frauenb., Ramkau, Salis, (mit ìe ² ) Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; niedru š. (Var.: šķieti) BW. 31003,1. še šķietiņš, še nītiņas 27761,2. tu, meitiņa, šķieta mēle, puiša guodu sijātāja Frauenb.; "re̦ti austa drēbe" AP.;

2): auch Dunika, (mit ìe ² ) Saikava.

Avots: EH II, 641

šķiêts ² (li. skiẽtas "Querbalken bei der Egge; Leinweberblatt", serb. štît, air. scíath "Schild") Iw., Līn.,

1) šķìets Drosth., PS., (mit ìe ² ) Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Meiran, Ohselshof, Saikava, Sessw., Warkh., Warkl., (mit iê ² ) Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Dunika, Jürg., Tr., Plur. šķìeti C., der Weberkamm
Elv., U., Bielenstein Holzb. 401, 410, Adsel, Bers., Grobin, Lubn., Nerft, Selb.: man jāauž kre̦klu drēbe, bet šķieta nav tāda, kurā aust Selb. pamāte viņu sūtīja pēc šķieta aude̦klam Saul. III, 187; Demin. šķietiņš, der Kamm bei der Bandweberei Bielenstein Holzb. 418: šķietiņš prievietu aušanai RKr. XVI, 161;

2) = braukts, das Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses Lubn.;

3) šķiêts ² Dond., Wandsen, das Querholz vorn am Zweispännerwagen, woran die Schwengel angebracht werden:
šķiets uzniedē̦ts ar divām niedēm priekšā uz šķēri; katrā galā viņam iekabināts... zveņģelis RKr. XVII, 37. zirgus sajūguši kuopā; mūs[u] zirgs ilksīs, Brammanīšu - piejūgts šķietā blakus Janš. Bandavā I, 27;

4) e̦nkura šķiets, der Ankerbalken
L., Bergm. n. U., Mag. II, 3, 119, Adiamünde, Kaltene, Nogallen, (mit iê ² ) Salis;

5) "?": krē̦slu iepītnes šķieti Konv. ¹ 185; šķiêti ² Bauske "ve̦lki, me̦ti";

6) Ried, Riet
V. Wenigstens in den Bedd. 1 - 4 nebst šķieta I zu apr. scaytan "Schild", an. skīđ "Scheit", skeiđ "Weberkamm", and. skēth "Unterschied", g. skaidan, ahd. scidōn "scheiden" mhd. schīten "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 5431, s. Zubatý AfsIPh. XVI, 414 f., Trautmann Wrtb. 264, Būga KSn. I, 282.

Avots: ME IV, 54

II duona, gew. Pl., auch duones [Bielenstein Holzb. 321], duoni U., [duõnas Ruj., Jürg.],

1) die Kimmen, Zargen:
tīnītes dibins ar visām duonām Līb. Pūķis 55. iekuodās ar zuobiem mucas duonā Etn. IV, 154. duoņu dūcis od. nazis, ein Schnitzmesser, mit dem man die Kimmen ausschneidet Ruj., U. ;

2) der Boden eines Gefässes, Fasses
Krem., U., Ruj.: laiviņu ieve̦lk upītes galā, lai le̦di neē̦d viņas duonas Stari II, 43 ;

3) Rand von Tellern, Töpfen
PK. n. U. ;

4) eine in die Kammlade gelegte Rinne:
ja šķiets par smalku vai mustavu rene par daudz izdilusi, tad ieliek mustavu renē duoniņas, t. i. tādu renīti, kuŗa mustavu renē stingri stāv un satur arī šķietu Nerft ;

5) rijās pie krāsns pietaisa sānuos mūrīti ; tuo vietu, kur ze̦mākais mūris ar krāsni satiekas, sauc pa duonu, duoni Druw.

Avots: ME I, 534

izaûst, ‡

2) webend abnutzen:
šķiets ar izaustiem galiem Linden in Kurl.

Avots: EH I, 433

pàsma ² [Kr.], pāsms,

1) [pàsms ² Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];

2) = puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].

Avots: ME III, 190

sistava U., Karls., Bielenstein Holzb. 400, Landskorona, Plur. sistavas Lis. n. RKr. XVII, 96, Buschhof, Kreuzb., sistuve, die KammIade des Webers; sistavas, der Schlagbaum am Webstuhl Lubn.: kad dzijas šķietā savē̦rtās, tad uzkaŗ sistavas A. XI, 84. atskanēja sistavas klaudzieni Niedra. ze̦lta šķiets, vāŗa nītis, sudrabiņa sistaviņas BW. 32977.

Avots: ME III, 850

I šķieta,

1) auch šķiete, der Brustknochen der Gans, beim Federvieh überhaupt
U.;

2) = šķiets, Weberkamm (mit ìe ² ) Alt - Kalz. Zur Wurzel sqēi- "scheiden" in šķiêst u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 542, Persson Beitr. 827.

Avots: ME IV, 53

šķietavas N. - Bartau, = šķiets, der Weberkamm; šķiêtavas ² (?) Bauske "die Kammiade".

Avots: ME IV, 53

I šķiete, = šķiets, der Weberkamm U., Bielenstein Holzb. 401: duodat man nītes, šķietes! BW. 14591.

Avots: ME IV, 53

II vilna (čech. vlna, r. волнá), = vilnis, die Welle, Woge Manz. Lettus, Post. I, 186: putu nītes, niedru šķiets, vilna pati audējiņa BW. 31003, 1 var. Nebst vilnis "Welle" und ahd. wella, av. varmi-, ai. ūrmi-ḥ "Welle" zu velt, s. Trautmann Wrtb. 359, Būga PФB. LXXV, 154, Walde Vrgl. Wrtb. I, 298 ff.

Avots: ME IV, 593

vilne, = vilna II, vilnis, die Welle: ūdens vilnes kauks Manz. Post. I, 12. putu nītes, niedru šķiets, vilne pati audējiņa (Var.: audējiņa vilnīte, viļņu meita audējiņa) BW. 31003,1.

Avots: ME IV, 594