šķiêst (li.
skíesti "verdünnen; scheiden"), šķiêžu, šķiêdu,1) verstreuen U.,
(nach allen Seiten hin) schleudern; vergeuden, vertun U.:
(zaltis) sācis šņākt un šķiest savu ģifti uz visām pusēm Pas. I, 390.
guovis šķieda atpakaļ uz silēm saliktuo sēku MWM. VIII, 564.
ve̦zmus vaļā šķiest vis nevaram Neik. 40.
zibins labību šķiež, ka tā balta paliekuot Etn. II, 181.
naudu šķiest, Geld vergeuden, vertun. sudraba putekļus mēness šķiež Vēr. I, 832.
par tuo nevajadzēs velti vārdus šķiest B. Vēstn.
daudz ce̦nsuoņu spē̦ku šķiež Apsk. v. J. 1905, S. 737.
dzīve šķieda savus priekus Vēr. I, 672.
laimē skūpstus var šķiest Teodors;
2) schneiden, reissen Gr. - Buschhof.
šķiežamais, das Pflugmesser: mūsu arklam ir par daudz nuodilis šķiežamais Selb. Refl.
-tiês, sich verstreuen, sich verspritzen; vertan, vergeudet werden; vertun, vergeuden: smiltis šķiežas Seifert Chrest. III, 3, 53.
klintis šķiedās. viļņi škiežas ar... sparu pret krasta uoļām JR. VII, 1.
plūdi šķiežas jūru bļuodās Aus. I, 36.
ze̦lts caur miglu līst, šķiežas kâ dukāti lielās pilēs Zalktis.
vai tev tā nauda tâ ir, kuo šķiesties? - Subst.
šķiêšana, das Verstreuen; das Vergeuden; die Verschwendung U.;
šķiêšanâs, das Sichverstreuen; das Vergeuden, Vertun; šķiêdums, das einmalige, vollendete Verstreuen, Vergeuden, Vertun; das Verstreute; das Vergeudete: bij skaisti nuoskatīties gravas šķiedumā Jauns. Daugava I, 293 f.;
šķiêdẽjs, wer verstreut; der Verschwender U:
pats bija laidējs un šķiedējs Janš. B. 201.
Nebst skaida, skaidît, skaidrs, skaists, šķieva, šķiedra, šķiesna, šķiemene, šķiedi, šķeidêt, šķīst, šķīsts, šķidrs u. a. zu lat. scindō (perf. scidī) "spaite", ae. scītan "scheissen", gr. σχιδαρόν· ἀραιόν Hes., bret. skeja "schneiden" u. a., s. Trautmann Wrtb. 263 f., Brugmann IF. VI, 92 f., Zupitza Germ. Gutt. 105 und 150 f., Hoffmann Гέρας 43 f., Güntert Reimw. 30 ff., Persson Beitr. 149, Boisacq Dict. 872 und 933 f., Walde Vrgl. Wrtb. Il, 541 ff.Avots: ME IV,
53