Paplašinātā meklēšana

‡ blìkšķins ² Saikava "kas blīkšķinä: kuo tu tur blīkšķini vienā gabalā kâ b.?

Avots: EH I, 230

dùokšķins ^2, ein kleines Holzgefäss Kl., Salzgefäss ; duokšķins - izgre̦mzts vai vienkuoča trauks RA., Bers.

Avots: ME I, 532

duôšķins: auch (mit ùo ² ) Kalz.

Avots: EH I, 350

duošķins Livl., = duokšķins.]

Avots: ME I, 535

II ešķins: ein zänkischer Mensch Salisb.; ein gewalttätiger und übermütiger Mensch Seyershof.

Avots: EH I, 370

kaũkšķins Alschw., ="kaušķe̦ns."]

Avots: ME II, 173

kaũšķins: ein altes, unbrauchbares Gefäss Dunika; ein kleines Trinkgefäss Frauenb.; = garmetis Dunika.

Avots: EH I, 596

kaũšķins " der Kochlöffel" Alt - Autz.]

Avots: ME II, 179

klan̂kšķins, [klankšins Warkl., klañkše̦ns N. - Peb.], klan̂kše̦ns Lub., eine Schelle: klankšķins - zvārgulis ar akmentiņiem iekšā Bers., Lub. klankše̦ns - pieguļas pulkstenis: kur klankše̦ns klankš, tur būs kumelnīca Lub., Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 213

‡ klimšķins,

1) ein viel bellender Hund
(mit im̂ ) Lubn.; ein ohne Not bellender Hund (mit im̃ ) Blieden;

2) ein Lügner
Lubn.; ein unzuverlässiger Mensch Celm,

Avots: EH I, 617

‡ klinkšķins Bers. "kas klinkšķina" (Subst.).

Avots: EH I, 618

kram̂šķins, der Rabe Lös. n. Etn. IV, 97, Druw.

Avots: ME II, 258

krankšķins, ein Rabe Lub., Fest., Stelp.]

Avots: ME II, 259

‡ ļur̂šķins Lubn. n. FBR. XVII, 126, ein Schwätzer.

Avots: EH I, 775

‡ nùošķinst, = nùošķiñdêt: kad ratu zvans nuošķinda ... un svešie bija aizbraukuši Ciema spīg. 298.

Avots: EH II, 95

pankšķins, (pankšins Warkl.], ein Flschergerät, zvejas rīks, sastāv nuo gaŗas šķestiņas, ap 2 pē̦das gaŗas piesaukas (nuo diegiem sagrieztas šņuores) un galā piesieta āķa; pie piesaukas piesien nelielu akmeni un par nakti ielaiž ūdenī Kokn. n. Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 78

‡ pirkšķins Wessen "?".

Avots: EH II, 237

‡ plàukšķins ² Lubn. n. FBR. XVII, 119, ein Schwätzer.

Avots: EH II, 285

‡ pleikšķins (mit ostle. ei < ī?) Strods Par. vōrdn. 136 "?".

Avots: EH II, 290

puišķins (unter puišķē̦ns): auch (mit uĩ) Kal., OB., (mit ùi ² ) Pilda n. FBR. XIII, 42 ("Jüngling"), Kaltenbr., (mit k) Fest. n. FBR. XVII, 85, Saikava, Warkh., Wessen.BW.13263, (mit k) Višķi n. Ceļi IX, 374, 380, ("Jüngling") Auleja, Demin. puiškinē̦ns Fest. n. FBR. XVII, 85, puiškineņš Pas. VI, 470.

Avots: EH II, 321

‡ puršķins Vank. "kas bez apduoma un steidzīgi kuo skaļu padara".

Avots: EH II, 329

šķins: makšķeres š. Anzen, Popen.

Avots: EH II, 636

šķins, = šķina, die Angelrute Bielenstein Holzb. 678.

Avots: ME IV, 42

šķinst: virtuvē šķinda tukšās ... pudeles A. Upītis Ģertr. 34.

Avots: EH II, 636

šķinst, Praet. škindu, = šķindêt: zvārguļi skanēja, šķinda Blaum. MWM. v. J. 1896, S. 384. zuobini šķinda A. XX, 744. šķindīs biķer[i]s Latv. glāzes šķiñda Ruhental.

Avots: ME IV, 42

skraukšķins Fest. "kas skraukšķina".

Avots: ME III, 888

skrim̂šķins "wer Knochen benagt" Gr.Buschhof.

Avots: ME III, 893

skum̃šķins Bauske, = skumškis: kad beidza pļaut, tad atstāja kādu skumšķinu labības tīrumā nepļautu Etn. II, 116 (aus N.Rosen).

Avots: ME III, 904

tal̂šķins Meiran, Warkl., die hölzerne Viehglocke Lubn.; wet Unsinn redet Meiran.

Avots: ME IV, 128

tāršķins, die Schnarre Oppek. und Infl. n. U.; vgl. taršķinis.

Avots: ME IV, 150

ter̂kšķins Saikava, eine Art Vogelscheuche, beslehend aus zwei kreuzweise tibereinandergeleglen Pergeln; tèrkšķins ² Saikava, ein Geschwatziger.

Avots: ME IV, 167

‡ tìršķins ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72 ("?"), Oknist, = tirkšis 1.

Avots: EH II, 684

tišķins "?": pieci pintiķi velk tišķinu gar ķeizaru luogiem (Ralsel) RKr. VII, 380.

Avots: ME IV, 198

vaukšķins Meiran, = vaukšis 1.

Avots: ME IV, 487

vèkšķins ² Lubn., Meiran, Saikava, = vēkšis.

Avots: ME IV, 555

vùrkšķins ² Saikava, vùršķins ² Lubn., Meiran, eine Schnarre.

Avots: ME IV, 676

vuršķins, s. vurkšķins.

Avots: ME IV, 677

puišķē̦ns, puišķe̦ns BW.35449, puišķe̦ns Linden, Golg., puîšķe̦ns ² Dond., puĩšķins Dunika, puišķins A.-Kalzenau, Spr., KL, puĩškans Dond., Demin. puišķenītis BW. 29704, = puisē̦ns, der Knabe, Junge: labāk suņam mutes devu, nekâ ciema puišķe̦niem BW. 10095, 1. malēniešu puišķęniem ne˙vienam bikšu nav 20575,1. Wohl kontaminiert aus puisē̦ns und puiķē̦ns.

Avots: ME III, 404

vidus (li. vidùs "das Innere", ae. widu, air. fid "Wald"), dial, vids, Demin. vidiņš, vidutiņš,

1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere
U.: nuo tā paša (sc.: uozuoliņa) vidutiņa (Var.: viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.: daru) BW. 30563 var. Sprw.: kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424. tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266. puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158. niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var. dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28. dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.: starpiņā) 9085, 1. raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3. izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137. tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14. vidu zeme St., Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.: kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403. vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664. vidū lauza zuobentiņu BW. 17450. vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var. pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.: vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9. vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41. nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325. pa vidam,

a) mittendrin, dazwischen:
pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;

b) pa vidu U., mittelmässig, halbwegs:
ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87. pa vidiem,

a) dazwischen:
duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583, pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120. kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323; in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr. - dienas vidus,

a) die Mittagszeit;

b) der Süden
U.; nakts vidus, Mitternacht Manz., die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;

2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch
Frauenb.: saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276. sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61. sirds manā vidū le̦c St., das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb. bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51. ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;

3) die Gegend
U.: mūsu vidū, in unserer Gegend U. lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.: zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var. uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158. ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155. dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66. aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336. nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;

4) Plur. vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes
U., Spr., Memelshof, Oknist; das Eingeweide Nerft: ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar. sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109. pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft. spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19. Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III ^4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.

Avots: ME IV, 580, 581