Paplašinātā meklēšana

‡ šļāca "?": barga diena: auksts vējš, lietus un š., ka ne aci nevar pacelt Dünsb. Skaistā Mīle 11.

Avots: EH II, 644

àizšļàkt, ‡ Refl. -tiês, mit Geräusch hin-, wegstürzen (intr.): nuo vārpām birstuošuos graudus dzirdēja aizšļācamies plānu vis˙apkārt Janš. Mežv. ļ. I, 213.

Avots: EH I, 56

atšļākt, [geräuschvoll herspritzen,

1) tr., a. ūdeni Ronneb.;

2) intr.: vilnis atšļāca līdz kājām Salis]; bangai, kas vareni atšļāc Rainis U. b. 42, 57.

Avots: ME I, 202

kràce C., [Wolm., Jürg., N. - Peb., Arrasch], krãce [Lautb.], Kand.,

1) [kŗãce Dunika], der Rummel, Wasserfall:
lejā krācē putuoja un šļāca ūdens Blaum. viņi nuolaiž pluostus par krācēm A. XVI, 1057. tâ izputi kâ dzirnavu krāces putas Etn. III, 55;

2) eine Stromschnelle Lennewarden,
U.;

3) kŗãce, Benennung einer von einem Bächlein durchschnittenen Schlucht
Kand. Zu krākt.

Avots: ME II, 265

nagaža,

1) eine mit Klauen, Nägeln versehene Person, eine Klauenträgerin
Neik.: sveķu cabuls guovi ve̦d daiet nagaža, nuonagažuo RKr. VII, 1178 (Rätsel: die Bürste, die Laus und der mit dem Nagel versehene Daumen). nuo sūnu cisām skuju pilnuo galvu ceļ meža nagaža Bārda;

2) der Trödler (die -in), eine Person, die alles oberflächlich betreibt, langsam arbeitet, langsam isst, ein Juxmacher (eine -in):
kas strādā ar nagiem, tuo latvietis lamā par nagažu, tūli Etn. III, 181. dē̦lu māte, negažiņa sēd manā pastellē BW. 225596;

3) der Jux, Tand, etwas Wertloses:
iešļāca viņam zirņu atliekas ar visām nagažām ģīmī Janš. kas tādas nagažas divi reiz dziedās? BW. 20749;

[4) nagažas"?": šis nu dabūja labas nagažas (= Prügel?)
Planhof.]

Avots: ME II, 686

nùoplĩkšķêt, nùoplikšêt, nùopļĩkstêt, intr., ein knallendes, klatschendes Geräusch von sich geben: te plikis pa mežu nuoplīkšķēja MWM. VIIĮ, 487. Refl. -tiês, in höherem Grade eine Weile knallen, klatschen: tik upē ūdens šļāca šad, tad un nuoplīkšķējās MWM. VIII, 327.

Avots: ME II, 831

nùošļàkt,

1) tr., begiessen:
viņš nuošļāca mani ar ūdeni;

2) intr., abspritzen, sich platschend ergiessen:
rasa nuošļāca vis˙apkārt Stari II, 485; gew. refl. -tiês: rasa tik nuošļācās man paķaļ Stari I, 203. vietvietām kaut˙kas nuokustējās un nuošļācās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 868

putuôt (li. putúoti), auch refl. putuôtiês, schäumen: baltas šķūmes putuoja Mācīt. meita 43. zirgam mute putuo (von schnellem Laufen) Vīt. 107. leja krāce putuoja un šļāca ūdens Blaum. putuojuošs alus, schäumendes Bier: saimeniece man ienesa putuojuošu alutiņu BW. 31122. glāze alus putuojas Seifert Latv. Chrest. II, 196. eite, meitas, guovu slaukt!... kuŗai piens putuojās, tā būs laba salminiece BW. 11756. kuilis putuojas (lässt Schaum aus dem Munde) Grünh.

Avots: ME III, 443

rite, der Tropfen: dzirdēja tik lietus rites šļācam luogā Janš. Bārenīte 39. Zu ritêt I.

Avots: ME III, 532

sašļãkt Kurs., Mesoten, (mit à ) Ermes, Drosth., Lis., laut rauschend zusammenströmen: ūdens sašļāca nuo visām pusēm. Refl. -tiês, laut rauschend zusammenprallen (von Flüssigkeiten): ūdeņi sašļācās Lis.

Avots: ME III, 757

šļàkt Neuenb., (mit à ² ) Bers., Kl., Saikava, (mit â ² ) Bershof, Dond., Dunika, Iw., Jürg., Grünw., Salis, -cu,

1) tr., Wasser ausstürzen Gramsden
(mit â ² ), U., Fest., Druw., Alswig, Jürg., Lennew., Mar., Ruj., Salis, (mit à ² ) Aahof, Golg., Prl., Oppek., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit à) Nötk., C., Papendorf, PS., Schujen, Smilten, Wenden, Wolm.: gars... šļāca ūdeni acīs Kra. Vīt. 11. rūc Adrija, viļņus pret klintīm tā šļāc Vēr. I, 834;

2) schwungvoll werfen:
kâ grābju (sc.: naudu), tâ šļācu (Var.: iemetu) ar visu sauju BW. 1780, 2. šļāc, brāliņ, tautu naudu par galdiņa galiņu! 13670. vienu sauju (sc.: riekstu) namā šļācu (Var.: sviedu) 13420 var. (ähnlich: 15689). šļācu riekstus plāniņā 15723. (fig.) viņa būtu vēl labu garu rindu pārme̦tumu šļākusi ve̦cajam bārzdā Niedra A. v. J. 1898, S. 91;

3) intr., sich ergiessen
C., Saikava; spritzen Jürg.; giessen (vom Regen) U.: lietus šļāc Seltingshof, Alswig. šlākdams un krākdams ūdens gāzās pa grāvi Jürg. strautiņi šļāc Bolwen. ūdens šļāca pa slūžām uz leju Adsel, Drosth. krācē putuoja un šļāca ūdens Blaum. st. 16;

4) tosend stürzen
(intr.), vom Schall, der bei starkem Wasserguss entsteht: dzirdu, ka ūdens dzirnavās šļāc Saikava;

5) stark pissen
U., Mag. XIII, 2, 65. Refl. -tiês, sich ergiessen: asaru lāses pašai šļācās atpakaļ ģīmī Janš. Bandavā I, 104. Wohl aus einem ältern Paradigma *prs. šļacu (für *slacu, zu slaka I), prt. šļdcu, inf. šļâkt.

Avots: ME IV, 69

svĩķis Karls., Kurs., = sviķis II 1 Hasenpot, Wid.: svīķi raudami e̦sat uzmanīgi, ka nenuošļācat sev drēbes! Janš. Dzimtene ^{2 I, 396.} pielaidis krūzīti, viņš aizsita svīķi cieti 397. svīķa caurums, das Luftloch in der Tonne Wid.

Avots: ME III, 1163

uzšļàkt,

1) (Wasser) aufstürzen, aufspritzen
(tr.): uzšļākt kam ūdeni. ievilcis šļircenē... zâles un uzšļācis ve̦lnam LP. V, 264;

2) aufspritzen
(intr.), hinaufstürzen (vom Wasser): augstu uzšļāca... asins pavedieni Stari II, 686. ūdens uzšļāc strūglām liegām A. XI, 484. vilnis uzšļāc... kalna augstumā. Refl. -tiês, = uzšļàkt 2: ūdens man uzšļācās uz ruokām. (fig.) gaisā uzšļāksies taisnības avuota strūkla Poruk Dzīve u. s. 45. augstu uzšļācās nevaldāma spē̦ka bangas VeseIis Saules kapsēta 39.

Avots: ME IV, 389