Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šļūdēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šļūdēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizšļūdēt

àizšļûdêt Lis. u. a., (unwillkürlich) hin-, weggleiten, -rutschen.

Avots: EH I, 56


atšļūdēt

atšļûdêt C., hergleiten, -rutschen: akmens atšļūdēja nuo kalna līdz lejai.

Avots: EH I, 174


iešļūdēt

ìešļūdêt, intr., hineingleiten, hineingehen: viņš druoši iešļūdēja istabā LA.

Avots: ME II, 77


izšļūdēt

izšļûdêt, entgleiten: vēdzele bij tik gluma, ka izšļūdēja nuo ruokām Smilt.

Avots: EH I, 486


nošļūdēt

nùošļûdêt: nuošļūdējis a[t]pakaļ Pas. VI, 383. zīmulis nuošļūdēja nuo galda Kokn. u. a.

Avots: EH II, 97


nošļūdēt

nùošļûdêt, nùošļûdinâtiês, intr., hinab-, herabrutschen, herabgleiten: par kanāļiem nuošļūd, nuote̦k le̦dus šļūduoņi Konv. 2 924. viņa nuošļūdinājās uz zemi A. XII, 894.

Avots: ME II, 869




sašļūdēt

sašļûdêt 2 , zusammen-, hinunter-glitschen, -gleiten: le̦dus gabali sašļũdējuši lejā Siuxt.

Avots: ME III, 758


šļūdēt

šļûdêt: auch (mit ū) Meiran; "tas debesis" ME. IV, 78 zu verbessem in "debesīs"; "ātrāk viļņi šļūd" ebenda zu verbessern in "vilņi ... pruojām šļūd".

Avots: EH II, 647


šļūdēt

šļûdêt AP., Bers., C., Drosth., Jürg., Kalz., Kl., Lasd., Laud., Lennew., Lis., Lubn., Nötk., Odsen, PS., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., Serben, Sessau, Schujen, Schwanb., Wenden, Wolmarshof, (mit û 2 ) Grünw., Salisb., Selg., Schibbenhof, -u, -ẽju, intr., gleiten, ausgleiten, rutschen Adl., Alswig, Kokn., Mar., Meselau, N. - Peb., Ramkau, Smilten, Stomersee: kāja sāka šļūdēt Adsel, Erlaa, Fest. te nest nav viegli: kāja drīzi šļūd Juris Brasa 340. tas debesis ne˙maz nevaruot paiet - šļūduot LP. V, 58. šļūdēt nuo zirgā uz leju Libek Pūķis 36, krasts šļūd uz leju Schibbenhof, Wolmarshof. sausā laikā pastalas šļūd Jürg. kad pakulu zeķes adījām, tad adatas šļūdeja tīri stāvu laukā AP. ātrāk viļņi šļūd Apsk. v. J. 1903, S. 226. daudz jūŗā gulbju šļūd Stari III, 114, ve̦zums sāka šļūdēt uz leju pa gluduo slīpumu Bers., Drobbusch, Druw., Fehsen, Lös., Sessw, gar sārtajām puķēm izkapte šļūd MWM. v. J. 1896, S. 650, šļūd- für šļūz- (vgl. služât) nach slîdêt, oder aber zu einer Wurzelform sleu-d(h)- neben sleu-g̑-, sleu-b-. Analog ist wohl auch slude̦ns zu beurteilen.

Avots: ME IV, 78