Paplašinātā meklēšana

‡ àizšļũkât,

1) hin-, wegrutschen, -glitschen, -gleiten:
bē̦rns aizšļūkāja pruojām pa grīdu. pīlē̦ni nezin kur aizšļūkājuši;

2) = ‡ àizšļukât.

Avots: EH I, 56

‡ apšļũkât ceļus Smilten, mit einer slẽpe Wege im Schnee herstellen (bahnen).

Avots: EH I, 120

[ìešļūkât, glitschend herstellen: celiņu uz le̦dus Bauske.]

Avots: ME II, 77

nùošļũkât, ‡

3) rutschend, gleitend glätten (?):
kamanu nuošļūkātuo dižceļu Burtnieks 1934, S. 37.

Avots: EH II, 97

[nùošļũkât,

1) = nùobradât: n. zâli Arrasch;

2) sich gleitend, die Füsse am Boden schleppend hinabbewegen:
n. lieluos zābakuos nuo kalna.]

Avots: ME II, 869

pašļūkât: kruodzinieks pašļūkāja pa istabu apkārt Upītis Pirmā nakts 20.

Avots: EH XIII, 179

[pašļūkât (freq.), pašļùkt C., Wolm., Salis, Lis., Golg., eine Weile glitschen, (mit einem Schlitten) fahren: ar ragavām jau var labi pašļūkt. pašļūkāt ar tupelēm.]

Avots: ME III, 115

pìešļũkât,

1) = piešļūkt 1: zē̦ns lielajuos zābakuos piešļūkāja pie durīm C.;

2) = nuosliedēt: p. pļavu Bauske.

Avots: ME III, 301

sašļūkât,

3): eine gewisse Zeit hindurch
"slidināties" Saikava: puika tikmē̦r sašļùkāja ² pa le̦du, kamē̦r bija sasalis.

Avots: EH XVI, 454

sašļūkât,

1) = sašļuokât Warkl.;

2) dem Boden entlang schleppend beschmutzen oder beschädigen:
puika sašļũkājis tē̦va zābakus Jürg.;

3) eine gewisse Zeit hindurch mit Schneeschuhen laufen
Arrasch (mit ũ ), Gr.-Buschhof (mit ù ² ).

Avots: ME III, 758

šļũkât: cirvis šļūkā nuo kāta Wessen; die Füsse am Boden schleppend gehen Nötk., Orellen, (mit ū) Meiran.

Avots: EH II, 647

šļũkât Bl., C., Jürg., Nigr., Wolmarshof, šļùkât ² Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kr., Kl., Lubn., Ogershof, Pilda, Selsau, Saikava, -ãju, intr., tr., glitschen U., gleiten, rutschen: puika pa le̦du sāka šļūkāt Saikava. ap meteni šļūkōt gāju BW. 32209 var, nemierā viņš šad un tad šlūkāja pa krē̦slu Valdis Stabur. b. 151. eju... pa rasu šļūkādams Jaunības dzeja 80. saimnieks pie ilksīm turē̦damies šļūkāja zirgam apkārt Upītis Nemiers 100; šļūkāt kājas N. - Peb., Purap., Smilten, beim Gehen die Beine schleppen, nachziehn; (Gras) niedertreten (mit ù ² ) Hirschenhof, Warkl. Zu šļūkt.

Avots: ME IV, 78

àizgavẽnis: àizgavênis ² Kaltenbrunn, (mit ê ² ) Dunika, àizgaviņi ² Mahlup, der Tag vor Aschermittwoch aizgavēnis Lub., Lös., Meselau "laiks kādas nedēļas priekš gavēņa"; aizgavêņi ² Pilda n. FBR. XIII, 57 заговѣнье" ": aizgaviņi staigā kuopā ar lieldienām. pēc aizgaviņiem par septiņām nedēļām ir lieldienas. aizgaviņi ir vienumē̦r uoterdien, tūlīt nākamā piektdienā sākas gavins Mahlup. aizgaveni (sc.: gāju) šļūkāties BW. 32271.

Avots: EH I, 23

metinis, ‡

2) "= metenis" Borchow n. FBR. XIII, 25: ap metini šļūkāt gāju BW. 32209, 1; metiņi Schwanb., der Tag vor Aschermittwoch.

Avots: EH I, 803

žļeberêt, -ẽju,

1) = šļeberêt 2, undeutlich sprechen ("mēli piespiežuot" Gramsden) Ekau, Grünw., Wain. (hier von kleinen Kindern gesagt, die eben zu sprechen lernen); unverständlich (eine fremde Sprache) sprechen Ekau, Grünw.: tas jau žļeberē pa vāciski Ekau, Grünw. žļeberē kâ žīds ebenda; undeutlich, unverständlich sprechen Ruhental, Würzau; leise oder ohne Zusammenhang sprechen Amboten, Schwarden; schwatzen Rutzau;

2) taumelnd gehen:
kad piedzēris cilvē̦ks iet streipuļuodams pa slapju vietu, tad viņš žļeberē Kreuzb.; "šļūkāt kājām pa peļķēm" Adsel.

Avots: ME IV, 816, 817