Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļūkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļūkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
apšļūkāt
atšļūkāt
‡ atšļũkât,
1) herschlurfen
C., Erlaa, Kalz.;
2) mühsam mit einem Schlitten auf grundlosem Wege (bei Tauwetter) herfahren
C., Erlaa, Kegeln.
Avots: EH I, 174
1) herschlurfen
C., Erlaa, Kalz.;
2) mühsam mit einem Schlitten auf grundlosem Wege (bei Tauwetter) herfahren
C., Erlaa, Kegeln.
Avots: EH I, 174
iešļūkāt
nošļūkāt
nùošļũkât, ‡
3) rutschend, gleitend glätten (?):
kamanu nuošļūkātuo dižceļu Burtnieks 1934, S. 37.
Avots: EH II, 97
3) rutschend, gleitend glätten (?):
kamanu nuošļūkātuo dižceļu Burtnieks 1934, S. 37.
Avots: EH II, 97
nošļūkāt
pašļūkāt
pašļūkāt
piešļūkāt
pìešļũkât,
1) = piešļūkt 1: zē̦ns lielajuos zābakuos piešļūkāja pie durīm C.;
2) = nuosliedēt: p. pļavu Bauske.
Avots: ME III, 301
1) = piešļūkt 1: zē̦ns lielajuos zābakuos piešļūkāja pie durīm C.;
2) = nuosliedēt: p. pļavu Bauske.
Avots: ME III, 301
sašļūkāt
sašļūkât,
3): eine gewisse Zeit hindurch
"slidināties" Saikava: puika tikmē̦r sašļùkāja 2 pa le̦du, kamē̦r bija sasalis.
Avots: EH II, 454
3): eine gewisse Zeit hindurch
"slidināties" Saikava: puika tikmē̦r sašļùkāja 2 pa le̦du, kamē̦r bija sasalis.
Avots: EH II, 454
sašļūkāt
šļūkāt
šļũkât: cirvis šļūkā nuo kāta Wessen; die Füsse am Boden schleppend gehen Nötk., Orellen, (mit ū) Meiran.
Avots: EH II, 647
Avots: EH II, 647
šļūkāt
šļũkât Bl., C., Jürg., Nigr., Wolmarshof, šļùkât 2 Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kr., Kl., Lubn., Ogershof, Pilda, Selsau, Saikava, -ãju, intr., tr., glitschen U., gleiten, rutschen: puika pa le̦du sāka šļūkāt Saikava. ap meteni šļūkōt gāju BW. 32209 var, nemierā viņš šad un tad šlūkāja pa krē̦slu Valdis Stabur. b. 151. eju... pa rasu šļūkādams Jaunības dzeja 80. saimnieks pie ilksīm turē̦damies šļūkāja zirgam apkārt Upītis Nemiers 100; šļūkāt kājas N. - Peb., Purap., Smilten, beim Gehen die Beine schleppen, nachziehn; (Gras) niedertreten (mit ù 2 ) Hirschenhof, Warkl. Zu šļūkt.
Avots: ME IV, 78
Avots: ME IV, 78
Šķirkļa skaidrojumā (3)
aizgavēnis
àizgavẽnis: àizgavênis 2 Kaltenbrunn, (mit ê 2 ) Dunika, àizgaviņi 2 Mahlup, der Tag vor Aschermittwoch aizgavēnis Lub., Lös., Meselau "laiks kādas nedēļas priekš gavēņa"; aizgavêņi 2 Pilda n. FBR. XIII, 57 заговѣнье" ": aizgaviņi staigā kuopā ar lieldienām. pēc aizgaviņiem par septiņām nedēļām ir lieldienas. aizgaviņi ir vienumē̦r uoterdien, tūlīt nākamā piektdienā sākas gavins Mahlup. aizgaveni (sc.: gāju) šļūkāties BW. 32271.
Avots: EH I, 23
Avots: EH I, 23
metinis
žļeberēt
žļeberêt, -ẽju,
1) = šļeberêt 2, undeutlich sprechen ("mēli piespiežuot" Gramsden) Ekau, Grünw., Wain. (hier von kleinen Kindern gesagt, die eben zu sprechen lernen); unverständlich (eine fremde Sprache) sprechen Ekau, Grünw.: tas jau žļeberē pa vāciski Ekau, Grünw. žļeberē kâ žīds ebenda; undeutlich, unverständlich sprechen Ruhental, Würzau; leise oder ohne Zusammenhang sprechen Amboten, Schwarden; schwatzen Rutzau;
2) taumelnd gehen:
kad piedzēris cilvē̦ks iet streipuļuodams pa slapju vietu, tad viņš žļeberē Kreuzb.; "šļūkāt kājām pa peļķēm" Adsel.
Avots: ME IV, 816, 817
1) = šļeberêt 2, undeutlich sprechen ("mēli piespiežuot" Gramsden) Ekau, Grünw., Wain. (hier von kleinen Kindern gesagt, die eben zu sprechen lernen); unverständlich (eine fremde Sprache) sprechen Ekau, Grünw.: tas jau žļeberē pa vāciski Ekau, Grünw. žļeberē kâ žīds ebenda; undeutlich, unverständlich sprechen Ruhental, Würzau; leise oder ohne Zusammenhang sprechen Amboten, Schwarden; schwatzen Rutzau;
2) taumelnd gehen:
kad piedzēris cilvē̦ks iet streipuļuodams pa slapju vietu, tad viņš žļeberē Kreuzb.; "šļūkāt kājām pa peļķēm" Adsel.
Avots: ME IV, 816, 817