Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šļaucīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šļaucīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

izšļaucīt

izšļaũcît: atmuodusies, es krietni izšļuucīju luocekļus (rekelte mich tüchtig) Odensee. i. veļu, die Wäsche (nach dem Waschen) ausringen Kokn.

Avots: EH I, 486


izšļaucīt

[izšļaũcît PS., Drosth., izšļaûcît Wolm., reibend durchquetschen: izšļ. zarnas (beim Reinigen) Bauske; izšļ. gruodu virvi (um das Seil geschmeidiger und weicher zu machen) PS.] Refl. - tiês, izšļaũcîtiês, sich gehörig recken, sich rekeln: ve̦lns atmuodās, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1176. viņš tuo uzskatīja par pilnīgu atļauju izšļaukstīties A. XVI, 771. zâlē pamatīgi izšļaucies MWM. VII, 693.

Kļūdu labojums:
atmuodās,... 1176 = atmuodies... 1170

Avots: ME I, 812


nošļaucīt

nùošļaũcît: auch Smilt.; šāva Lukstam ar ruoku gan pa vienu, gan pa uotru vaigu, tuos brangi nuošļaucīdams Vanagu ligzda 13. de̦sas dējuot, tâ saucamuo asiņu putru ievada tīrītā luopa zarnā pa pudeles kaklu un ar ruoku nuošļauka pa zarnu uz leju N.-Peb.; "gaŗi ve̦lkuot nuomazgāt" Dr.: n. kam muguru ar slapju lupatu. Refl. -tiês,

1): "nuostaipīties" Hasenp. (mit 2 ), Heidenfeld (mit au), Trik. (mit aû);

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Hasenp., Heidenfeld.

Avots: EH II, 96


nošļaucīt

nùošļaũcît, tr., mit der Hand abglätten, abstreichen PS., C.: izspaidījusi pakrūti un nuošlaucījusi krustus... Seibolt. [Refl. -tiês Dickeln, = nùošļauktiês 2.]

Avots: ME II, 868


pašļaucīt

pašļaucît, ["drusku pastaipīt" Marzen, Lennew.: pašļaûcît kaulus, sich erholen; p. vē̦de̦ru, sich nach dem Essen hinlegen Wolmarshof; "nuo slapjas lupatas izspiest ūdeni" Malta; "pabraucīt" (Plm., N.-Peb., Golg., Alswig, Wessetshof, Ronneb., Tirs.): kad kustuoņi pārē̦dušies, tiem ar plaukstām pašļaũca pieē̦stuo vē̦de̦ru Nötk.; "pamazgāt"; "palaitīt" Warkl.]: viņa apkuops viņu, pašļaucīs A. XX, 85. [pašļàucīt 2 rīkli, ja aizrijies Mar. pašļauki man muguru! Schujen, Kalnemois, Meselau, A.-Schwanb., Stomersee. tās drēbes tikai tādas pašļaucītas (pavirši mazgātas) Mar., Sessw., Lös., Lis.; "mazgājuot veļu vai dzijas ūdenī stingri caur ruokām vilkt" Sessw.; pašļaũcît (zâli) Wesselshof "= nùošļuokât 1"; etwas weicher, geschmeidiger machen: nuovītuo virvi vēl vajag pašļàucīt2 Lis.] Refl. pašļàucîtiês 2 [Lis.], pašļaukâtiês, pašļaukuôtiês, sich ein wenig rekeln, faulenzen: tad jau kādu pusstundu var pašļaucīties AU. pēc pusdienas pašļaucījās, pagaŗlai kuojās Duomas II, 509. jāatlaižas tâ pat pašļaukuoties MWM. II, 418.

Avots: ME III, 114, 115


piešļaucīt

pìešļaucît, abglätten (tr.): p. maizes kukuli Warkl.

Avots: ME III, 301


sašļaucīt

sašļaucît,

1) = sabraũcît 2: s. sāpuošuo vietu (mit ) Drosth., (mit àu 2 ) Golg.; mit der Hand abglätten: s. aude̦klu, dvieli, vir̂vi (mit àu 2 ) Lis.;

2) = sašļuokât: s. pļavu Bauske. Refl. -tiês,

1) sich ausrecken:
gulē̦dams sašļaucījās Saikava;

2) faulenzend sich rekeln:
viņš visu dienu sašļaucījās vien Bauske, (mit 2 ) Wolmarshof.

Avots: ME III, 757


šļaucīt

šļaũcît,

1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡

2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,

1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.

Avots: EH II, 644


šļaucīt

šļaũcît Arrasch, Drosth., Nötk., PS., Schujen, Smilt., šļàucît 2 Altenwoga, Bers., Druw., Gr. - Buschh., Lennew., Lis., Mar., Selsau, Warkl., šļaûcît Kl., Wolmarshof, šļaucît N. - Peb., -ku, -cĩju, stteichend glatt machen (mit àu 2 in Lubn. und Sessw.), streicheln, massieren (mit in Bers., Lubn. und Sessw.; in Kokn. nur von Tieren), reiben: šļaucīt nuovītu virvi pa ruokām Lis., Warkl. u. a. Kaupurs abām ruokām stīvēja un šļaucīja stīvuo uzkre̦kla apkaklīti Seibolt. bārzdu šļaucīt LA. muguru šļaucīt Druw. ruoku šļaucīt (massieren) Bers. u. a.; mit Händen spülen, (das Wasser) ausdrücken (aus gespülter Wäsche) Bers., Kokn.; recken Lennew., Odsen; schlagen Sawensee. Refl. -tiês,

1) šļaucîtiês Lennew., Odsen, Spr., Wessen, (mit aũ) N. - Feb., Nötk., (mit àu 2 ) Lis., (mit aû) Arrasch, Bers., Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Warkl., Wolmarshof, (mit 2 ) Grünwald, sich recken
U., sich rekeln: pa gultu šļaucīties Lis. u. a, zināja, ka... nav jāceļas..., ka var šļaucīties, cik patīkas Duomas II, 503. uz dīvāna laiski šļaucīdamies III, 516. pamašas dabū, kad gadās iet pāri tai vietai, kur suns šļaucījies Etn. IV, 115. čūskas šļaucījās saulē Warkl. D. zãles vidū šļaucījās ar ruokām Stari II, 592;

2) sich reiben U.; einander liebkosen (mit aû) Saikava. šļaucît und šļaucîtiês 2 wohl zu slaukt, während šļaucîtiês I zur Wurzel sleu- "schlaff"
(bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 708 ff.) gehtiren könnte.

Avots: ME IV, 65

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šļauka

I šļauka,

1) šļaûka Gr. - Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., einer, der sich rekelt
(šļaukā(ja)s);

2) šļauka U., Plur. šļaukas U., (mit aû) Bers., Kr., Lubn., Saikava, Sessw., das Recken, Rekeln:
man uznāca šļaukas Bers. Sessw. U. a. šļaukas vien bija, (das Fieber blieb aus,) es blieb nur noch das Recken und Brechen der Glieder U.;

3) šļaũkas Widdrisch, šļaûkas 2 Salis, = šļuoka, die eingetretene Spur im Getreide oder Gras. Zur Bed. 1 und 2 vgl. šļaucīties 1, zur Bed. 3 - šļaukt I.

Avots: ME IV, 65, 66