šļauna
šļauna, eine unordentlich angekleidete Frau Burtn.: iet nuošļukuse kâ šļauna. Zu norw. slona "nachlassen", slura "lose hangen, schleppen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 708 f.)?
Avots: ME IV, 67
Avots: ME IV, 67
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļauna' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļauna' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
šļauns
I šļàuns 2 Bers., = šļaubs, schräg; abschüssig: zirgam šļauni gurni Bers. nuogāza nebij stāva, bet šļauna, t. i. ar slaidu slīpumu Vīt. Wenn li. pašliaunús "schräg" (bei JuškevIč unter į̃strižas) aus dem Le. stammt, etwa zur Wurzel sleu- "schlaff" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 708); sonst etwa zur Wurzel von slauna I?
Avots: ME IV, 67
Avots: ME IV, 67