šļebēt
*šļebêt (oder *šļebt?) "?": (guodīga cūka... vāciski nerunā.) tikai tāda nuosutusi vācu cūka, sauodusi zemnieku kartupeļus, šļeb:"was... was... was" Deglavs Rīga II, 1, 221.
Avots: ME IV, 69
Avots: ME IV, 69
'šļebēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: