Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļieka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļieka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
šļieka
šļiekas
šļiekas
šļiêkas Mar. n. RKr. XV, 139, Lis. n. RKr. XVII, 94, Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Erlaa, Golg., Lös., Nötk., Saikava, Sessw., (mit iê 2 ) AP., = sliekas, siekalas, der Speichel N. - Peb.: ķeŗat jel kādu plācenīti, lai tiek kaut vai šļiekas, kuo nuorīt! Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 107. bezzuobaiņa šķirgata... šļiekas vien šļakst Niedra Kad mēnesis dilst 39. visas šļiekas (spļaudekļi), kuo spļāvis, palikuši par ze̦lta dukātiem LP. V, 353. nespļauj šļieku zemē! Mar., Wessen, Meselau, Ruj.
Avots: ME IV, 73
Avots: ME IV, 73
šļiekata
Šķirkļa skaidrojumā (5)
šļakstēt
šļakstêt, -u, -ẽju Wessen, platschen, plätschern U.; spritzen Allunan n. U., Spr.; schmatzen (namentl. von Ferkeln) U.; vom Schall, der beim Waten durch Kot od. beim Gehen mit durchnässtem Schuhwerk entsteht Wahnen: šļakst... ūdens Vēr. II, 1213. brien kâ lācis, dubļi vien šļakst Nötk., RKr. VI, 372. laiva šļakstē̦dama liduoja uz priekšu Jaun. mežk. 87. šļiekas vien šļakst Niedra Kad mēnesis dilst 39. zvē̦rs vēl trakāki vepri kuodis - tâ kuodis, ka tik šļakstējis vien Upīte Medn. laiki; von schallendem Schlag: vai acs, vai galva, šļakst vien tik nūja virsū JIgRKr. III, 73. Refl. -tiês, plätschern Dr., spritzen: ūdens šļakstas Dr. viļņi šļakstas līdz pat kuoku galiem Pas. IV, 88 (aus Selg.).
Avots: ME IV, 62
Avots: ME IV, 62
šļiecete
šļiecis
šļiêcis Mar., einer, der unmanierlich isst, dem beim Essen der Speichel fliesst: šļieci, vai tu nevari labāk ēst! Mar. n. RKr. XV, 139. Zu šļiekas.
Avots: ME IV, 73
Avots: ME IV, 73
slieka
I sliêka: auch Alswig, Fehteln, Schwanb., Skaista, Sonnaxt, (mit iê 2 ) AP., Degalen, Dobl., Jürg., KoIberg, Luttr., Morizberg, Pankelhof, Schwitten, Sessau, (unbek. in Heidenfeld und N.-Peb., wo dafür šļieka, und in Meselau, wo dafür tārps); s. slieku nerejat! abas gulat ūdenī BW. 8491, 8 var.
Avots: EH II, 528
Avots: EH II, 528