Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šļirce' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šļirce' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

šļirce

šļirce,

1) die Spritze
V., eine kleine Handspritze (wie sie sich Kinder aus Rohrstengeln machen) Drosth. (mit ìr), (mit ir̂ 2 ) Ahs. n. RKr. XVII, 56, Arrasch, Bershof, Kalnazeem, Schibbenhof, (mit ìr 2 ) Bers., Saikava, Sessw.: puišelis šļircē ar šļirci Ahs. n. RKr. XVII, 56. zē̦ni taisa nuo striebuļiem šķirces un tad apšķiež visus ar ūdeni Grünw., Salis. dārzniekam ir šlirce Bers.;

2) der Strahl (einer Flüssigkeit):
ve̦se̦la šļirce dubļu uzšāvās gaisā. Zu šļirkt.

Avots: ME IV, 71


šļircekls

šļir̃ce̦kls Dunika, = šļirce 1: zē̦ns iztaisīja šļirce̦klu nuo stungurža kāta.

Avots: ME IV, 71


šļircene

šļircene,

1): auch Frauenb.;

3): auch (mit ir̃) Frauenb.

Avots: EH II, 645


šļircene

šļircene,

1) = šļirce 1, eine Spritze (mit ìr) C., (mit ir̂ 2 ) Bershof, (mit ìr 2 ) Bers.; eine kleine Handspritze (wie sie sich Kinder aus Rohrstengeln machen) U., Aahof, Fest., Lis., Memelshof, Salis, (mit ir̃) Schibbenhof: ugunsdzēsējiem ir šļircene Bers. meita bij paņē̦muse... zāˆles un šļirceni LP. V, 264;

2) der After
Seew. n. U.;

3) = šļirce 2: runči mīza deviņām šļircenēm VL. RKr. XVI, 242.

Avots: ME IV, 71, 72

Šķirkļa skaidrojumā (13)

nošļirkstēt

nùošļir̃kstêt [MSil., nùošļir̂kstêt Lis., Jürg.,

1) ein Schaliverbum (vom Gehen od. Fahren auf nassem und kotigem Wege, vom Spritzen):
kāja ieskrēja dubļainā grambā, ka nuošļirkstēja vien. ūdens vien gar ausim nuošļirkstēja Jürg, nuospļāvās caur zuobiem, ka nuošļir̂kstēja 2 vien Salis. ūdens nuošļirkst, kad tuo izdze̦n nuo šļirces Alt-Rahden, Golg. ūdens, sīkā strūklā uzskriedams gaisā, nuošļirkst Sessw., Lis., Schwanb., Tirsen, Schujen, N.Peb., Selsau. iegrieza ruokā, ka nuošļir̃kstēja vien Naud.]. laiciņu ruokuot, šķipele nuošļirkstējuse [erklirrte?], juo atdūrusies pie liela naudas katla LP. I, 178;

[2) bespritzt werden:
braucējs nuošļir̂kst ar dubļiem Mar., Sessw., Lös., Segew., Serben, Mitau.]

Avots: ME II, 868



šļirckāties

šļir̂ckâtiês 2 Karls."?"; mit einer šļirce einander bespritzen Adiamünde, Lemsal, N. - Peb., (mit ir̂ 2 ) Arrasch, (mit ir̂) Bers.

Avots: ME IV, 72


šļirka

šļirka,

1) in Ahswikken und (mit ir̂ 2 ) Jürg. = šļirce 1;

2) ūdens šļir̂ka AP., (mit ir̂) Bers., Ogershof, ein Wasserstrahl
(= šļirciens), und zwar durch die Zähne aus dem Munde hinausgeschnellt.

Avots: ME IV, 72


šļirkstene

šļirkstene N. - Peb., Spr., (mit ir̃) Schibbenhof, (mit ir̂) Bers., = šļirce 1. šļirkste̦ns Fest., šļirkstins ebenda, = šļirce 1.

Avots: ME IV, 72


šļirkt

I šļìrkt 2 Bers., Lis., (mit ir̂ 2 ) Bauske, AP., šļircu, spritzen Wid.; durch die Zähne spucken; harnen Wid.: šļircene, ar kuo zē̦ni ūdeni šļirc Lis. čigāns šļirc caur zuobiem Bers., Lis.

Avots: ME IV, 73




šļurka

II šļurka,

1) eine
šļirce 1 vom Halm der archangelica officinalis (mit ur̂ 2 ) Ramkau;

2) "zābaks, kas ūdenī samircis šļurkst" Bers., Meiran.

Avots: EH II, 647



šmurkstulis

šmurkstulis,

1) šmurkstu1is Wid., šmurkstuls Druw. n. Etn. II, 161 und RKr. XVII, 82, šmurkstule N.-Peb. n. Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, = šļirce 1, der Saugheber;

2) šmurkstuls, ein schlank gewachsener Mensch oder Baum od. ein solches Tier:
dē̦ls izaudzis kâ šmurkstuls Druw. n. RKr. XVII, 82. sivē̦ni kâ šmurkstuli ebenda.

Avots: ME IV, 87


strobulis

struobulis: der hohle Stengel (Schaft) einer gewissen Pflanze Kolberg: nuo struõbuļa taisa aužamās spuoles, un zē̦ni - arī šļircenes; eine gewisse Pflanze mit einem solchen Stengel ebenda.

Avots: EH II, 591


uzšļākt

uzšļàkt,

1) (Wasser) aufstürzen, aufspritzen
(tr.): uzšļākt kam ūdeni. ievilcis šļircenē... zâles un uzšļācis ve̦lnam LP. V, 264;

2) aufspritzen
(intr.), hinaufstürzen (vom Wasser): augstu uzšļāca... asins pavedieni Stari II, 686. ūdens uzšļāc strūglām liegām A. XI, 484. vilnis uzšļāc... kalna augstumā. Refl. -tiês, = uzšļàkt 2: ūdens man uzšļācās uz ruokām. (fig.) gaisā uzšļāksies taisnības avuota strūkla Poruk Dzīve u. s. 45. augstu uzšļācās nevaldāma spē̦ka bangas VeseIis Saules kapsēta 39.

Avots: ME IV, 389