Paplašinātā meklēšana

nùošļir̃kstêt [MSil., nùošļir̂kstêt Lis., Jürg.,

1) ein Schaliverbum (vom Gehen od. Fahren auf nassem und kotigem Wege, vom Spritzen):
kāja ieskrēja dubļainā grambā, ka nuošļirkstēja vien. ūdens vien gar ausim nuošļirkstēja Jürg, nuospļāvās caur zuobiem, ka nuošļir̂kstēja ² vien Salis. ūdens nuošļirkst, kad tuo izdze̦n nuo šļirces Alt-Rahden, Golg. ūdens, sīkā strūklā uzskriedams gaisā, nuošļirkst Sessw., Lis., Schwanb., Tirsen, Schujen, N.Peb., Selsau. iegrieza ruokā, ka nuošļir̃kstēja vien Naud.]. laiciņu ruokuot, šķipele nuošļirkstējuse [erklirrte?], juo atdūrusies pie liela naudas katla LP. I, 178;

[2) bespritzt werden:
braucējs nuošļir̂kst ar dubļiem Mar., Sessw., Lös., Segew., Serben, Mitau.]

Avots: ME II, 868

šļirkstêt: dzelži šļirkst (mit -g- geschrieben) Pēt. Av. IV, 199.

Avots: EH II, 646

šļirkstêt, -u, -ẽju, spritzen Dond., mit Geräusch herausschnellen (von einer Flüssigkeit) Dickeln, (mit ir̂ ² ) MSil.; "durch die Zähne spucken" Alswig; "= šļurkstêt" Smilten, (mit ir̂ ² ) Grünw.; vom Schall, derbeim Spritzen (Fest., Lennew., Wessen) od. Herausschnellen einer Flüssigkeit [Stenden (mit ir̂ ² ), Spr., Schibbenhof (hier ein Infin. šļir̂kstēt ² neben dem Praes. šļir̃kst)] entsteht Sessw.; knirschen: jāspļauj caur zuobiem tâ, ka lai šļirkst Bers., Krišs Laksts 66. dubļi šļirkst cauruos zābakuos Bers., Nötk. (mit ir̂), Alswig, Schibbenhof, Infl. jumts ir caurs, ūdens nāk cauri šļirkstē̦dams Fest. klausies, kâ piens ķipjuos šļirkst A. v. J. 1893, S. 549. slapjais smilšakmens grìezās šļirkstē̦dams MWM. VIII, 244.

Avots: ME IV, 72