Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļuka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļuka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
atšļukains
šļuka
I šļuka, gew. in der Verbind. šļuka, bruka, verächtliche Bezeichnung für eine Frauensperson im VL.: šļuka, bruka mana sieva, bubuļainu dziju vērpa BW. 6999. šļuka, bruka mana sieva nuošļukušu pamāvīti 27221. šļukas, brukas, griežaties vienu pusi istabā! 29171 (ähulich: 1514, 7).
Avots: ME IV, 74
Avots: ME IV, 74
šļuka
II šļuka,
1) ein Mundvoll
Dunika, ein Gläschen mit Schnaps Telssen: ieņemt mutē šļuku ūdens Dunika. butelē vēl bišķis atlicis, - vēl mums iznāks katram kāda šļuka Telssen;
2) der Kuss:
duod man vienu šļuku (šļukiņu)! Grobin. In der Bed. 1 aus d. Schluck.
Avots: ME IV, 74
1) ein Mundvoll
Dunika, ein Gläschen mit Schnaps Telssen: ieņemt mutē šļuku ūdens Dunika. butelē vēl bišķis atlicis, - vēl mums iznāks katram kāda šļuka Telssen;
2) der Kuss:
duod man vienu šļuku (šļukiņu)! Grobin. In der Bed. 1 aus d. Schluck.
Avots: ME IV, 74
šļuka
šļuka
šļukas
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
šļūkavas
Šķirkļa skaidrojumā (16)
aizpļaut
àizpļaũt,
1) bis zu einer gewissen Stelle māhen:
viņi sāka pļaut un aizpļāva jau gaŗus barus MWM. VIII, 835. gaŗām aizpļ., im Mähen übertreffen, überholen: dievs aizpļauj ve̦lnam gaŗām LP. V, 105;
2) mit der Sense anschneiden, knicken, im Gegensatz von abmähen
(nuopļaut): viņa sašļuka krē̦slā, kā aizpļauts svikla laksts Purap.;
3) zu mähen anfangen:
aizpļauj manu cirtieniņu! BW. 28, 629. Refl. -tiês, sich eiligst wohin begeben: viņš jau aizpļāvās uz pilsē̦tu Wolm.
Kļūdu labojums:
BW. 28, 629. = BW. 28629.
Avots: ME I, 44
1) bis zu einer gewissen Stelle māhen:
viņi sāka pļaut un aizpļāva jau gaŗus barus MWM. VIII, 835. gaŗām aizpļ., im Mähen übertreffen, überholen: dievs aizpļauj ve̦lnam gaŗām LP. V, 105;
2) mit der Sense anschneiden, knicken, im Gegensatz von abmähen
(nuopļaut): viņa sašļuka krē̦slā, kā aizpļauts svikla laksts Purap.;
3) zu mähen anfangen:
aizpļauj manu cirtieniņu! BW. 28, 629. Refl. -tiês, sich eiligst wohin begeben: viņš jau aizpļāvās uz pilsē̦tu Wolm.
Kļūdu labojums:
BW. 28, 629. = BW. 28629.
Avots: ME I, 44
aizšļukt
‡ àizšļukt, hinter etwas, hin-, weggleiten: maks aizšļucis aiz uoderes. grāmata aizšļuka aiz kumuodes.
Avots: EH I, 56
Avots: EH I, 56
apšļukt
‡ apšļukt,
1) schlaff herabsinken
N.-Peb.: kartupeļiem pēc salnas laksti apšļukuši;
2) herunterrutschen:
jumts var a. (?) Warkh. guluošai meitai adīklis apšļuka apakš galda Salis.
Avots: EH I, 120
1) schlaff herabsinken
N.-Peb.: kartupeļiem pēc salnas laksti apšļukuši;
2) herunterrutschen:
jumts var a. (?) Warkh. guluošai meitai adīklis apšļuka apakš galda Salis.
Avots: EH I, 120
atšļukt
atšļukt, intr., zurücksinken, sinken, zurück-, hinfallen: viņš bezspēcīgi atšļūk uz kādu akmeni Asp. R. VII, 39. viņa atšļuka sē̦du Blaum. [lai atšļūk duŗamais BW. VI, 35525 var.]. mani spē̦ki pagurst... ruokas atšļūk. ruokas atšļuka vaļā, die Hände gingen los.
Avots: ME I, 202
Avots: ME I, 202
bruka
I bruka (zu brukt), comm., der, die Schloterige, Nachlāssige: šļuka, bruka mana sieva BW. 6999.
Avots: ME I, 339
Avots: ME I, 339
druka
II druka "?": šļukas, drukas, griežaties BW. 1514. [In Nötkensh. gebe es ein druka od. drukums"dzijas, kas vērpjuot pāriet par spuoles malu"; vgl. bruka I,]
Avots: ME I, 503
Avots: ME I, 503
grīļot
grìļuôt C., grĩļuôt [Gold.], K., gew. refl. [grìļuôtiês N. -Peb., Salis, Ruj., Ronneb., Drosth., Bauenhof], schwanken, wanken, watscheln, taumeln, [sich mit dem Schiff auf die Seite legen U.] : guovis grīluo smagi šķūnī iekšā Lautb. grīļuo laiviņa R. Sk. I, 31. sirdī smagas sē̦ras grims, kājas grīļuot sāks. viņš grīļuojās un sašļuka zemē Purap. grīļuojas kâ mieļu piedzēris. ve̦lns aiziet grīļuodamies LP. II, 64. zeme beidz grīļuoties SDP. VI, 43. nuo slavas pareģuonei galva grīļuojas Adam. [redzēju jūriņā ze̦lta grīsli grīļuojam BW. 30742. Nach Bielenstein Holzb. 561 grīļuot auch vom Gleiten einem Bootes auf dem Meereswogen und vom Herumfliegen der virpeles (des Carousselschlittens).]
Avots: ME I, 656, 657
Avots: ME I, 656, 657
nomurdēt
nošļukt
nùošļukt, intr.,
1) herab-, hinabrutschen, hinab-, herabgleiten, herabhangen:
zeķes nuošļukušas nuo kājām; nasta nuošļukusi nuo ple̦ciem. viņa klēpī nuošļuka tukšas ruokas Vēr. II, 706. puišam bikses nuošļukušas BW. 15576. tamdēļ brunči nuošļukuši? 20404. gardibenes ar nuošļukušām malām Antrop. II, 68. nuošļukušas ūsas A. XX, 46;
2) herunterkommen:
mājas būšana nuošļuka uz leju Purap. Das Part. nùošļucis,
a) niedergeschlagen:
kādēļ jūs tādi nuošļukuši? LP. IV, 27. izvilcies itin nuošļucis pa durvīm V, 344. nuošļukusi dūša, gedrückte Stimmung, Niedergeschlagenheit;
b) schlumpig, unordentlich, liederlich (in Bezug auf die Kleider):
dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi BW. 22387. nuošļukušas drēbes Etn. I, 32. kauns nuo... nabadzīgajiem nuošļukušajiem apģē̦rbiem Latv.
Avots: ME II, 868, 869
1) herab-, hinabrutschen, hinab-, herabgleiten, herabhangen:
zeķes nuošļukušas nuo kājām; nasta nuošļukusi nuo ple̦ciem. viņa klēpī nuošļuka tukšas ruokas Vēr. II, 706. puišam bikses nuošļukušas BW. 15576. tamdēļ brunči nuošļukuši? 20404. gardibenes ar nuošļukušām malām Antrop. II, 68. nuošļukušas ūsas A. XX, 46;
2) herunterkommen:
mājas būšana nuošļuka uz leju Purap. Das Part. nùošļucis,
a) niedergeschlagen:
kādēļ jūs tādi nuošļukuši? LP. IV, 27. izvilcies itin nuošļucis pa durvīm V, 344. nuošļukusi dūša, gedrückte Stimmung, Niedergeschlagenheit;
b) schlumpig, unordentlich, liederlich (in Bezug auf die Kleider):
dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi BW. 22387. nuošļukušas drēbes Etn. I, 32. kauns nuo... nabadzīgajiem nuošļukušajiem apģē̦rbiem Latv.
Avots: ME II, 868, 869
pāršļukt
‡ pāršļukt Oknist, (wider den eigenen Willen) hinübergleiten: gradzins pāršļuka pāri pirsta luocītuvei.
Avots: EH XIII, 213
Avots: EH XIII, 213
pašļukt
pašļukt, intr., hinunter-, heruntergleiten, -rutschen, ein wenig gleiten, rutschen: dažas šķipsnas bija pašļukušas nepamanītas A. XXI, 526. meitene bailīgi pašļūc uz priekšu JR. VII, 99. maisa gais pašļuka vaļā Ahs.
Avots: ME III, 115
Avots: ME III, 115
sacirst
sacìrst, tr.,
1) zusammenschlagen, -hauen:
viņš sacirta zuobus A. XXI, 528. zuobi sacirsti Vēr. II, 671. sacē̦rt ruokas LP. I, 5, schlägt die Hände zusammen;
2) zusammen-, zerhauen, -hacken; ein bestimmtes Mass Holz fällen:
lācis iznesa re̦snu uozuolu, bet arī tuo lapsa sacirta LP. VI, 280. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem VL. algādzis prasījis, cik par dienu varuot malkas sacirst LP. VI, 355;
3) längere Zeit od. vielemal hauen:
līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst LP. IV, 76. še sacirsti tik daudz cirtienu Kronw.;
4) plotzlich eine andere Richtung geben, zur Seite lenken:
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. Refl. -tiês,
1) sich kräftig emporrecken
Arrasch, Wandsen: sacirtās viņš vienreiz, uotrreiz ar visu augumu un spē̦ku, un tikai trešuo reiz tā izšļuka nuo sakaltušā kuoka Kleinb. st. 14. zirgs sacirtâs (senkte den Kopf gegen die Brust) krūtīs MSil.;
2) sich verwühlen
U.; sich zusammenkrollen: dzija sacirtusies Lis.,Warkl.;
3) plotzlich eine andere Richtung nehmen:
ceļš piepēši sacirtās sāņus R. Sk. I, 20;
4) sich sehr schmuck ankleiden
PS., Gr.Buschhof;
5) für sich viel hauen: s. muižas mežā malkas;
6) unversehens zerhauen werden:
lietas kuoks sacirtās malkā. malku skalduot sacirties zābaks;
7) sich hauend überanstrengen:
viņš sacirties malkas gul slims Golg.
Avots: ME III, 602, 603
1) zusammenschlagen, -hauen:
viņš sacirta zuobus A. XXI, 528. zuobi sacirsti Vēr. II, 671. sacē̦rt ruokas LP. I, 5, schlägt die Hände zusammen;
2) zusammen-, zerhauen, -hacken; ein bestimmtes Mass Holz fällen:
lācis iznesa re̦snu uozuolu, bet arī tuo lapsa sacirta LP. VI, 280. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem VL. algādzis prasījis, cik par dienu varuot malkas sacirst LP. VI, 355;
3) längere Zeit od. vielemal hauen:
līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst LP. IV, 76. še sacirsti tik daudz cirtienu Kronw.;
4) plotzlich eine andere Richtung geben, zur Seite lenken:
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. Refl. -tiês,
1) sich kräftig emporrecken
Arrasch, Wandsen: sacirtās viņš vienreiz, uotrreiz ar visu augumu un spē̦ku, un tikai trešuo reiz tā izšļuka nuo sakaltušā kuoka Kleinb. st. 14. zirgs sacirtâs (senkte den Kopf gegen die Brust) krūtīs MSil.;
2) sich verwühlen
U.; sich zusammenkrollen: dzija sacirtusies Lis.,Warkl.;
3) plotzlich eine andere Richtung nehmen:
ceļš piepēši sacirtās sāņus R. Sk. I, 20;
4) sich sehr schmuck ankleiden
PS., Gr.Buschhof;
5) für sich viel hauen: s. muižas mežā malkas;
6) unversehens zerhauen werden:
lietas kuoks sacirtās malkā. malku skalduot sacirties zābaks;
7) sich hauend überanstrengen:
viņš sacirties malkas gul slims Golg.
Avots: ME III, 602, 603
sašļukt
sašļukt, intr., zusammenfallen, in der Dicke abnehmen, zusammenschrumpfen U.; (fig.) arm werden Ronneb.; den Mut verlieren U.: alum putas sašļuka Dunika. guba ar·vien vairāk sašļūk Purap. Kkt. 61. Horns grīļuojās un sašļuka Pasaules lāpītājs 91. ruokas nuogurs un... ceļi sašļuks Ezechiel 7, 17. tad nu ir sašļucis (sašļukuse), der (die) ist mal zusammengefallen, mager geworden Mag. XIII, 2, 69. žē̦l viņai... bija šā sašļukušā, liesā auguma A. XX, 615. biedru skaitlis sašļuka Kundziņš Kronw. 127, ieņē̦mumi bija sašļukuši Berl. Māte 32. visa vara spēji sašļūk Skuola III, 227. cerībai pa˙visam sašļūkuot A. XX, 36. Jēkaba veselība bija sašļukusi Plūd. Rakstn. II, 338. vai še nav dūšai pa˙visam jāsašļūk! Kaudz. M. 297. sašļucis prāts (entmutigter Sinn) Wolm.
Avots: ME III, 757, 758
Avots: ME III, 757, 758
skausts
skàusts Drosth., Planhof, skàusts 2 Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,
1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;
2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.
Avots: ME III, 877
1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;
2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.
Avots: ME III, 877