šļupsti
šļupsti, Adv., lispelnd, wispernd: puika tâ šļupsti runājis A. XX, 52 (ähnlich: Upīte Medn. laiki 101). valuoda tâ šļupsti gājusi Upīte Medn. laiki.
Avots: ME IV, 75
Avots: ME IV, 75
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šļupsti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šļupsti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
šļupstiķis
šļupstināt
šļupstinât: auch Laud., Mar., Nötk.; "ilgi un klusi šļupstēt" Dunika; bē̦rns (zirgs Kokn.) dzeŗuot šļupstina Erlaa. zirgs, padzēŗies, šļupstina Bers.
Avots: EH II, 646
Avots: EH II, 646
šļupstināt
šļupstinât Adsel, Arrasch, Bauske, Bers., Drosth., Kl., Peb., Ogershof, Saikava, Schwanb., Widdrisch, Wolmarshof, = šļupstêt, (mit einem zahnlosen Munde) undeutlich sprechen: Ancītis šļupstināja ar mazuo, mīkstuo mutīti pa sauju D. Kleinb. J. 84. šļupstināja aizraudamies MWM. v. J. 1896, 5. Kaziņš šļupstināja (lallte) MWM. v. J. 1898, S. 30; von andern Lauten: šļupstina (šļipstina) arī karstu putru strebjuot Bers.
Avots: ME IV, 75
Avots: ME IV, 75
šļupstis
šļupstis
šļupstis,
1) Subst., auch šļupsts Golg., Lis., N. - Peb., f. šļupste, = slupstis, wer lispelt
L., U., Ronneb. n. RKr. XVI, 44: Ieva bij šļupste RA. Freda teica durstuošuos šļupsta mēli A. v. J. 1896, S. 884;
2) Adv., = šļupsti, lispelnd: runājis šļupstis Etn. Il, 94. mēle šļupstis nerunāja Seibolt.
Avots: ME IV, 75
1) Subst., auch šļupsts Golg., Lis., N. - Peb., f. šļupste, = slupstis, wer lispelt
L., U., Ronneb. n. RKr. XVI, 44: Ieva bij šļupste RA. Freda teica durstuošuos šļupsta mēli A. v. J. 1896, S. 884;
2) Adv., = šļupsti, lispelnd: runājis šļupstis Etn. Il, 94. mēle šļupstis nerunāja Seibolt.
Avots: ME IV, 75
šļupstiski
šļupstisks
šļupstisks, Adv. šļupstiski Wid., Lis., šļupstiskus Lös., lispelnd: tuo varēja nuomanīt... nuo šļupstiskas valuodas Puriņa Stāsti 137. citiem valuoda iet šļupstiski Saul. III, 136. šļupstiski runāt B. Vēstn., Bers., Kalz.
Avots: ME IV, 75
Avots: ME IV, 75
Šķirkļa skaidrojumā (11)
pašļupsts
pašļupsts, halblispelnd: izveļ S. ar tādu kâ pašļupstu mēli Zeif. III, 3, 45. pašļupsti piebalsuoja brālim Pēteris A. XII, 356.
Avots: ME III, 115
Avots: ME III, 115
salielīt
saliẽlît, tr., stark preisen, rühmen, loben (perfektiv): vecīši Šļupsti salielījuši, - būšuot šis zvē̦ru ķēniņš Upīte Medn, laiki 100. Refl. -tiês, sich stark prahlen: tē̦vi muižas kruogā salielījās Krišs Laksts 32. dē̦ls salielās pie pe steļa gadu pārciest LP. I, 124. meita salielījusies par vilkatu pārvērsties VII, 869. ve̦lns salielījies ar dievu caur žuogu durties VII, 1186. salielīties, ka kaut kur e̦suot jauki un labi Etn. I, 53.
Avots: ME II, 674
Avots: ME II, 674
šaudīt
šaũdît C., Jürg., -u, -ĩju,
1) wiederholt (hin und her) schnellen:
guovs šaudīja mēli Krišs Laksts 52. čūska... dze̦nuliņu vien šaudīja BW. 26051;
2) wiederholt oder viel schiessen (mit einem Schiessgewehr):
tē̦vs šaudīja... rubeņus Mērn. laiki 238. uzcēla karuogus un šaudīja ar plintēm BW. III, 1, 82. vedējus sagaidīja taurē̦dami, šaudīdami, kliegdami 87. sāka puoļi šaudīt LP. VII, 153;
3) Backenstreiche geben
Neik. n. U. Refl. -tiês,
1) einander beschiessen;
2) wiederholt hin und her schiessen
(intr.), fahren (intr.), schnellen, zucken, huschen: visu nakti tur šaudījâs. citām jāja precinieki; es priekšā šaudījuos BW. 7918 var. (zirgs) kâ burbulis šaudījās 29720 var. pa gaisu šauduoties... spīganas LP. VII, 592. Šļupstis... vairs tâ pa mežu nešaudīšuoties Upīte Medn. laiki. šaudās palsi zibeņi Asp. R. VII, 56 (ähnlich LP. IV, 135). upē uguns šaudās Jaunības dzeja 59. uguns de̦g un izdzisdama šaudās MWM. VI, 334. uorīte šaudījās pa ceļu kâ atspuole Aps. III, 20. skanē̦damas šaudīsies... izkaptis Vēr. I, 1132. ķermeņu daliņas šaudās uz visām pusēm Pūrs III, 61. bites... šaudās pa kārklu krūmu Upītis St. 26. zivtiņas šaudījās pa akmeņu starpām Zemn. dē̦ls 63. bezdelīgas vidžināja šaudīdamās pa gaisu A. XX, 245. kad bē̦rns šaudās, nav mierīgs JIgRKr. VI, 45. acis viņam gruozās un šaudās A. XX, 82. mēle tev arī šaudās kâ atspuole Jaun. mežk. 89. viss manā sirdī ir šaudījies augšup, lejup Rainis Ģēte VI, 74. Nebst li. škudyti "mehrfach schiessen" zu šaũt.
Avots: ME IV, 6
1) wiederholt (hin und her) schnellen:
guovs šaudīja mēli Krišs Laksts 52. čūska... dze̦nuliņu vien šaudīja BW. 26051;
2) wiederholt oder viel schiessen (mit einem Schiessgewehr):
tē̦vs šaudīja... rubeņus Mērn. laiki 238. uzcēla karuogus un šaudīja ar plintēm BW. III, 1, 82. vedējus sagaidīja taurē̦dami, šaudīdami, kliegdami 87. sāka puoļi šaudīt LP. VII, 153;
3) Backenstreiche geben
Neik. n. U. Refl. -tiês,
1) einander beschiessen;
2) wiederholt hin und her schiessen
(intr.), fahren (intr.), schnellen, zucken, huschen: visu nakti tur šaudījâs. citām jāja precinieki; es priekšā šaudījuos BW. 7918 var. (zirgs) kâ burbulis šaudījās 29720 var. pa gaisu šauduoties... spīganas LP. VII, 592. Šļupstis... vairs tâ pa mežu nešaudīšuoties Upīte Medn. laiki. šaudās palsi zibeņi Asp. R. VII, 56 (ähnlich LP. IV, 135). upē uguns šaudās Jaunības dzeja 59. uguns de̦g un izdzisdama šaudās MWM. VI, 334. uorīte šaudījās pa ceļu kâ atspuole Aps. III, 20. skanē̦damas šaudīsies... izkaptis Vēr. I, 1132. ķermeņu daliņas šaudās uz visām pusēm Pūrs III, 61. bites... šaudās pa kārklu krūmu Upītis St. 26. zivtiņas šaudījās pa akmeņu starpām Zemn. dē̦ls 63. bezdelīgas vidžināja šaudīdamās pa gaisu A. XX, 245. kad bē̦rns šaudās, nav mierīgs JIgRKr. VI, 45. acis viņam gruozās un šaudās A. XX, 82. mēle tev arī šaudās kâ atspuole Jaun. mežk. 89. viss manā sirdī ir šaudījies augšup, lejup Rainis Ģēte VI, 74. Nebst li. škudyti "mehrfach schiessen" zu šaũt.
Avots: ME IV, 6
šļepstis
šļipstināt
šļupšķis
šļupste
šlupstis
šļupsts
šļupsts,
1) Subst.,
a) s. šļupstis 1;
b) Plur. šļupsti, das Lispeln, Wispern:
(fig.) latviešu pirmie, bērnišķie šļupsti mākslas dzejas valuodā Plūd. Llv. II, 327;
2) das Schnucken
(?): es šļupstu riju Poruk V, 51;
3) Adj., lispelnd, wispernd:
apprecējis reiz vīrs šļupstu sievu Anekd. 24 (aus Widdrisch). nuo šļupstas valuodas varēja manīt, ka viņš bija krietni iežilbis Seibolt.
Avots: ME IV, 75
1) Subst.,
a) s. šļupstis 1;
b) Plur. šļupsti, das Lispeln, Wispern:
(fig.) latviešu pirmie, bērnišķie šļupsti mākslas dzejas valuodā Plūd. Llv. II, 327;
2) das Schnucken
(?): es šļupstu riju Poruk V, 51;
3) Adj., lispelnd, wispernd:
apprecējis reiz vīrs šļupstu sievu Anekd. 24 (aus Widdrisch). nuo šļupstas valuodas varēja manīt, ka viņš bija krietni iežilbis Seibolt.
Avots: ME IV, 75
ūsa
ūsa, gew. der Plur. ũsas Arrasch, Bauske, Bl., Iw., Lin., Pankelhof, Salis, Salisb., Sessau, Siuxt, ûsas 2 Jürg., ûsas Kaugershof, PS., ùsas 2 Golg., KatrE., Ogershof, Saikava, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, ûsas 2 Gold., Demin. ūstiņas Selsau, (mit ũ) Wain., (mit ù 2 ) Alswig, Kerstenbehm, Kortenhof, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Stom., Tirsen, der Schnurrbart U., Memelshof: lielūsis... izraustījis sev gan˙drīz visu ūsu LP. VI, 524. nu bijis Šļupstim ar Cimbulu... vējš ūsās (von grossem Schreck gesagt) Upīte Medn. laiki. Nebst li. ūsaĩ "Schnurrbart", estn. ūz und le. usas dass. aus r. усы.
Avots: ME IV, 409
Avots: ME IV, 409
uzvelt
uzvelˆt,
1) (hin)aufwälzen
LKVv.: uzvelt kuo kalnā. uzvelt kuo kam virsū. (fig.) uzvelt vainu citam;
2) noch, von neuem walken:
vadmala vēl drusku jāuzveļ;
3) ein wenig, oberflächlich walken:
šī vadmala ir tikai tâ uzve̦lta Bauske. Refl. -tiês, sich (hin)aufwälzen (auf etw.): uzveltiês kalnā. uzvelties kam virsū. sniegs nuo jumta uzvēlies gājējiem uz galvas. Šļupstis ar Zveņģi uzvē̦lušies uz vē̦de̦ra A. XX, 231.
Avots: ME IV, 397
1) (hin)aufwälzen
LKVv.: uzvelt kuo kalnā. uzvelt kuo kam virsū. (fig.) uzvelt vainu citam;
2) noch, von neuem walken:
vadmala vēl drusku jāuzveļ;
3) ein wenig, oberflächlich walken:
šī vadmala ir tikai tâ uzve̦lta Bauske. Refl. -tiês, sich (hin)aufwälzen (auf etw.): uzveltiês kalnā. uzvelties kam virsū. sniegs nuo jumta uzvēlies gājējiem uz galvas. Šļupstis ar Zveņģi uzvē̦lušies uz vē̦de̦ra A. XX, 231.
Avots: ME IV, 397