Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šļute' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šļute' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

šļute

šļute: auch Iw., Ramkau.

Avots: EH II, 647

šļute

šļute Bers., Erlaa, Golg., Jürg., Kalz., Kreuzb., Lemburg, Lind., Lub., MSil., N. - Peb., PS., Saikava, Sehren, Sessau, Stenden, šļuta Gr. - Buschhof, = slute, das Plattbeil: tas nav cirvis, tā ir šļute Poruk II, 245. briedis tâ ar... kāju bijis nuošķēlis apsei malu kâ stīpernieks ar šļuti Upite Medn. laiki 64. diviem bij šļutes Apskats v. J. 1903, s. 68.

Avots: ME IV, 77

šļutenieks

‡ šļutenieks Frauenb., jem., der mit einer šļute arbeitet.

Avots: EH II, 647

Šķirkļa skaidrojumā (9)

šļucava

‡ šļucava AP. "slīpeŗu cirvis". Vgl. šļute.

Avots: EH II, 646

slute

slute, Plattbeil (zum Bearbeiten der Sleeper) Mag. XX, 3, 180. Nebst šļute dass. und li. skl(i)utà "Bart am Beil" woher?

Avots: ME III, 942

šlute

šlute St., Gr. - Essern, Lennew., Neuhausen, Roop, Smilten, Stenden, = slute, šļute, ein Plattbeil.

Avots: ME IV, 60

šlūteniski

‡ šlūteniski PV., (mit ũ) Nötk., = šļuteniski.

Avots: EH II, 643

šļutēt

šļutêt Adsel, Bolwen, Lasd., Laud., Lemburg, MSil., Saikava, Schujen, Wessen, -ẽju, mit dem Plattbeil (šļute) behauen: slīperus šļutē ar šļuti Druw., Lennew., N. - Peb., Odsen, Roop, Selsau, Sessw., Wenden; (Bäume mit einer kleinen Schaufel) abrinden Papendorf.

Avots: ME IV, 77

šļutka

‡ šļutka Salis,

1) = šļute;

2) eine Abart von eisernen Pflügen; der untere, einer Schiene ähnelnde Teil eines Pfluges.

Avots: EH II, 647

šļuts

‡ šļuts Liepna, = šļute.

Avots: EH II, 647