Paplašinātā meklēšana

‡ izšņākât,

1) ausprusten
("caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu") Bers.; ausblasen (izpūst) Frauenb. (mit ã): i. putru (nuo kaŗuotes) pa galdu;

2) ausschnüffeln
W.-Livl. n. U. (unter šņākāt); = izšņakât Ar.: izšņākājuši miltus, visu sili Adl., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., Stomersee; eine Speise durchwühlen (aber wenig aufessen) Schibbenhof (mit ã ). Refl. -tiês Schwanb., eine Zeitlang zischen: čūska kādu brīdi velti izšņākājās.

Avots: EH I, 486

‡ nuošņãkât Frauenb., (mit à ² ) Meselau, = nùosmãdêt: zirgs nuošņākā pus˙lauka un neē̦d nuo vietas ābuoliņu. Refl. -tiês Meselau, Sessw., = nùošņaũkâtiês: guovs nuošņākājās vien.

Avots: EH II, 98

[pašņākât,

1) = šņākât nach Ausdrücken des Könnens: ragana vairs nevarēja pašņākāt;

2) eine Weile mit den
šņākas ein Geräusch hervorbringen.]

Avots: ME III, 116

šņãkât,

1): dzirdēt, kâ šņākā aizmigušais grāfs A. Erss Muižnieki 93. (viļņi) šņākā (zischen, brausen)
un putuo Fr. Adamovičs Rudens ziedi 232. ēdiet, bē̦rni, šņākājat! Tdz. 37546.

Avots: EH II, 652

šņãkât Līn., (mit à ²⁾ Kl., -ãju, freqn. zu šņàkt,

1) schwer durch die Nase atmen
(mit ã) Jürg., Ruj., Wolmarshof, (mit à ²⁾ Golg., Memelshof, Schwanb., Selsau, Warkl.; fressend durch die Nüstern hörbar einatmen (zirgs auzas ē̦zdams šņãkā) AP.; schnarchen U., (mit ã) Jürg.; vor Wut schnauben (mit à ²⁾ Mar. n. RKr. XV, 140; durch die Nase sprechen, schnarrend sprechen U.: strādnieki iemiga un sāka gaŗi šņākāt Jürg. cūka maisā šņākā ebenda. guovis plūc zâli šņākādamas Baltpurviņš. kuo tur šņākā, saki labāk vārduos! Mar. n. RKr. XV, 140;

2) schnüffeln
(in der Zstz. mit iz-) W.Livl. n. U.;

3) mäkelnd und wühlend essen
(mit à ²⁾ Bers., Sauken, (mit ã) Drosth.

Avots: ME IV, 93