izšņaibīt
‡ izšņaibît lūpas Kalz., Lubn. "mē̦duoties izluocīt lūpas". Refl. -tiês ebenda "mē̦duoties izluocīt lūpas".
Avots: EH I, 486
Avots: EH I, 486
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šņaibīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šņaibīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
šņaibīt
šņaîbît: Elmārs ... neganti šņaibīja lūpas Jaun. Ziņas 1938. № 56. Refl. -tiês: auch Lubn. (von hochmütigem Verziehen des Gesichts); tas zirgs šņaibās vien Heidenfeld.
Avots: EH II, 651
Avots: EH II, 651
šņaibīt
šņaîbît AP., Adl., Bers., Golg., Meiran, Ogershof, Saikava, Selsau, refl. -tiês Bers., (mit aî ) Fehteln, Kl., (die Lippen oder das Gesicht) verziehn: pūdelis šņaibījās un žuorījās Turg. Pavasaŗa ūd. 12. es neņe̦mtu tās meitiņas, kas caur lūpām šņaibījās (Var.: kas dzied lūpas knaibīdama) BWp. 862, 1 var. zirgi šņaibâs KL., die Pferde ziehen drohend ihre Ohren an. Subst. šņaibîšanâs, leere Drohung KL.; ablehnendes Verhalten Saikava: kad viņš tâ saka, tad tā ne˙būt nav tukša izrunāšanās un šņaibīšanās Vēr. I, 1164. Zu šniebt; vgl. ņaibîties und vaibīties.
Avots: ME IV, 90
Avots: ME IV, 90