Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šņakāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šņakāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izšņakāt
izšņakât, izšņakstinât, [izšņakarêt Salis], tr., schmatzend ausschnüffeln, das Essbare aussuchen: cūka izšņakājusi graudus. Refl. - tiês, gehörig schmatzend, die Zähne weisen, fletschen: viņš tur izšņakstinās un laiž mājā LP. VI, 346.
Avots: ME I, 813
Avots: ME I, 813
nošņakāt
sašņakāt
sašņakât,
1) mit Geräusch und gierig auf(fr)essen:
sivē̦ni sašņakāja ēdienu Jürg. bē̦rni sašņakāja visu maizi Golg.;
2) pickend und zerknitternd beschädigen:
zuosis sašņakājušas labību Bauske.
Avots: ME III, 758
1) mit Geräusch und gierig auf(fr)essen:
sivē̦ni sašņakāja ēdienu Jürg. bē̦rni sašņakāja visu maizi Golg.;
2) pickend und zerknitternd beschädigen:
zuosis sašņakājušas labību Bauske.
Avots: ME III, 758
šņakāt
šņakât,
2): es dzirdēju Jūŗas-māti pret ziemeli šņakājuot Tdz. 55106. ‡ Subst. šņakāšana, lautes, eifriges Essen:
kad e̦dāju ... š. sāka apklust Skalbe Raksti IV (1938), 16.
Avots: EH II, 651
2): es dzirdēju Jūŗas-māti pret ziemeli šņakājuot Tdz. 55106. ‡ Subst. šņakāšana, lautes, eifriges Essen:
kad e̦dāju ... š. sāka apklust Skalbe Raksti IV (1938), 16.
Avots: EH II, 651
šņakāt
šņakât, -ãju,
1) schnell (und mit Appetit) essen
Mar. n. RKr. XV, 140, Fest., Saikava; eifrig und schmatzend essen Aahof, AP., Bers., Drosth., Golg., Gramsden, Grünw., Geistershof, Kosenhof, Lennew., Lub., Meselau, Nötk., Ramkau, Ramelshof, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt; schnüffelnd, (einzelne Stücke) heraussuchend (fr)essen Wandsen, Schibbenhof (hier und in N.-Peb, und Stockm. auch das Refl. -tiês); schmatzend und gierig fressen (von Schweinen) Lennew. (šņakāties), Sassm. n. RKr. XVII, 56 (gew. in der Zstz. mit iz-): sivē̦ni šņakā lapas Saikava, Stopinshof. tas jau lāga neē̦d, tik šņakā(jas) vien Schibbenhof. tâ tev drīzi pietrūks, kuo šņakāt! Mar. n. RKr. XV, 140. ē̦dat, bē̦rni, šņakājat! VL. aus N.-Peb. und Ramelshof; "Reste ausfressen" MSil.;
2) gewisse Töne von sich geben
Stenden: šņakā ezis ar de̦gunu; cūka, suns, cilvē̦ks caur de̦gunu un muti uz iekšu un āru;
3) hacken
Golg.: šņ. zâles;
4) ohne Wind stark regnen
Aahof, Bauske, Golg., Stomersee.
Avots: ME IV, 90
1) schnell (und mit Appetit) essen
Mar. n. RKr. XV, 140, Fest., Saikava; eifrig und schmatzend essen Aahof, AP., Bers., Drosth., Golg., Gramsden, Grünw., Geistershof, Kosenhof, Lennew., Lub., Meselau, Nötk., Ramkau, Ramelshof, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt; schnüffelnd, (einzelne Stücke) heraussuchend (fr)essen Wandsen, Schibbenhof (hier und in N.-Peb, und Stockm. auch das Refl. -tiês); schmatzend und gierig fressen (von Schweinen) Lennew. (šņakāties), Sassm. n. RKr. XVII, 56 (gew. in der Zstz. mit iz-): sivē̦ni šņakā lapas Saikava, Stopinshof. tas jau lāga neē̦d, tik šņakā(jas) vien Schibbenhof. tâ tev drīzi pietrūks, kuo šņakāt! Mar. n. RKr. XV, 140. ē̦dat, bē̦rni, šņakājat! VL. aus N.-Peb. und Ramelshof; "Reste ausfressen" MSil.;
2) gewisse Töne von sich geben
Stenden: šņakā ezis ar de̦gunu; cūka, suns, cilvē̦ks caur de̦gunu un muti uz iekšu un āru;
3) hacken
Golg.: šņ. zâles;
4) ohne Wind stark regnen
Aahof, Bauske, Golg., Stomersee.
Avots: ME IV, 90