Paplašinātā meklēšana

[ìešņaukâtiês, sich ein wenig schneuzen: šad un tad savādi iešņaukādamies Janš. Dzimtene I, 301.]

Avots: ME II, 78

izšņaũkât, tr., freqn., izšņàukt,

1) schneuzen:
de̦gunu izšņaukāt, izšņaukt;

2) verschnupfen:
tabaku;

3) ausschnüffeln:
peļu alu MWM. VII, 693. cūka izšņaukā ēdienu C., Bers., Refl. - tiês, zur Genüge schnupfen, schnüffeln.

Avots: ME I, 813

‡ nùošņaũkât, eine Zeitlang schnauben (?): (suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik Brigadere Dievs, daba, darbs 242. (suns) pateicīgi nuošņaukā 50. Refl. -tiês (s. ME. II, 870), ‡

2) niedergeschlagen (betrübt) werden:
vai tāpēc tāds nuošņaukājies esi? Vanagu ligzda 12.

Avots: EH II, 97

nùošņaũkâtiês, schnaubend, zischend Laute hervorbringen: viņš tâ savādi nuošņaukājās A. XX, 780.

Avots: ME II, 870

pašņaũkât, ‡

2) ein wenig (Tabak) schnupfen:
pašņaukā tebeceņi! Tdz. 49792.

Avots: EH XIII, 180

pašņaũkât, intr., ein wenig schnauben, weinen: māsa tikai pruot papinkšķēt un pašņaukāt Vēr.

Avots: ME III, 116

pìešņaũkât, piešņaukt, vollschnauben, -schneuzen.

Avots: ME III, 301

sašņaukât,

1) schneuzend, schnupfend beschmutzen;

2) schnupfend verbrauchen
Lis.;

3) eine gewisse Zeit hindurch schnauben:
ilgi sašņaukāja aiz dusmām, kamē̦r salaba Golg.;

4) eine gewisse Zeit hindurch zuckend schluchzen:
bē̦rns ilgi sašņaũkāja pēc mātes Arrasch;

5) eine kurze Weile schnauben:
ve̦lns sašņaukāja un tad metās viņam virsū Bauske. Refl. -tiês,

1) einander beschnüffeln
Golg.: tas tâ˙pat kâ... luops apuostās, sašņaukājas ar svešu Krišs Laksts 65;

2) sich laut ausschneuzen:
žīds sašņaukājās un izgāja laukā Saikava.

Avots: ME III, 758, 759

šņaũkât: auch Dunika; "still, unterdrückt weinen" Frauenb.; schnüffelnd Luft in die Nase ziehen Orellen; vērsis šņaukāja ("?") zemi Ciema spīg. 201. Refl. -tiês: hörbar schnüffeln ("uošņāties") Salis.

Avots: EH II, 651

šņaũkât AP., Līn., freqn. zu šņàukt, Serbigal, (mit àu ²⁾ Kl., Lös., Nerft, Preili, -ãju, intr., tr., schnauben U., (mit aũ) Dond., Selg., laut schneuzen (mit aũ) Drosth., Smilt.; schnaubend weinen; zornig schnauben VL. n. U.; die Nase rümpfen, mäkeln; Tabak schnupfen Bers., Golg. (mit àu ^2), U.: kumeliņs ceļu te̦k šņaukādams BW. 14000, 3 (ähnlich: 18397). tec, bērīt, šņaukādams! 13730, 37. te̦k . . . kumeliņš kâ lācītis šņaukādams 18317 (ähnlich: 15288; 7130; 21758). vīzde̦gune iet garām šņaukādama 13215, 1 var.; 29799, 1 var. (līgaviņa) iet garām šņaukādama, kâ cūciņa rukšē̦dama 23913, 9. māsiņ[a] mani pruojam raida . . ., nu es iešu šņaukādama pa visiem atmatiem 2022. Līze nesa launadziņu šņaukādama, raudādama 33237. ve̦lni dūmus šņaukājuši LP. VI, 1024. de̦gunus šņaukādami Liev. Brez. un Hav. 134. guovs negrib siena ēst, šņaukā vien Druw. viņš bij mīdljies un šņaukājis, pirms kâ ķēries pie kliņķa A. XX, 489. salti vēji šņaukāja ap dzīvuokli Pasaules lāp. 222. pīpējam, šņaukājam . . , tabaciņu! BW. 11988, 1 var. šņaukājamā tabaka Golg. Refl. -tiês, = šņaũkât: kad . . . aizsien maisam arī augšas galu cieti, tad tu vari spīrināties un šņaukāties kâ sivē̦ns A. XXI, 122, kuo tu, šnauka, šņaukājies gar manam māsiņām? BW. 15152.

Avots: ME IV, 92

uzšņaũkât, ein wenig schnauben: spītniece uzšņaukāja un aizgāja Bauske.

Avots: ME IV, 390

I bim̃bât, -āju [Nigr., Bächhof], intr., unaufhörlich weinen: vairāk nezin, kâ bimbāt un šņaukāt Alm. meita tāda mīkstčaulīte, bimbā vien. nu kuo tu atkal tur bimbā Līniņ, Wain. bimbā māte, bimbā meita, nav kuo kŗaut ve̦zumā Rutz. n. RKr. XVI, 158.

Avots: ME I, 296

pùrslât ² , -ãju, mit der Schnauze blasen: zirgs tik purslā viēn miltu ūdeni, ne˙maz nedzeŗ Lis. - Refl. pùrslâtiês ² , -ãjuôs, auch purslêtiês Fest., zürnen, böse sein Lis., Fest.; weinen Lös. n. Etn. IV, 167; "ar muti vai de̦gunu šņaukāties" Ar. Zu purstas; vgl. li. purslóti "ita loqui, ut pur̃slos ex ore evolent" KZ. LII, 293.

Avots: ME III, 420

‡ šņaũkstêt Seyershof "šņākt, šņaukāt": sirdīgs bē̦rns šņaukst kâ kaķis Seyershof. kas tur šņikst, kas tur šņaukst? BW. 2548 var.

Avots: EH II, 652

‡ šņor̃gât Salis "šņaukāt"; vgl. šņurgât.

Avots: EH II, 653

‡ tor̃bulêtiês Seyershof "bieži šņaukāties".

Avots: EH II, 688