atšņiebt
atšņiebt zuobus, die Zähne fletschen Caun.; [a. lūpu Kreuzb. (vom Pferde), die Lippe (in der Wut) zurückziehen].
Avots: ME I, 202
Avots: ME I, 202
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šņiebt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šņiebt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
sašņiebt
šņiebt
I šņiebt, -bju, -bu,
1) verziehen
(mit iê ) Arrasch, Bers., Jürg., Ogershof: nešņieb nu de̦guniņa! nav ne˙kas riebīgs Fest.; in Falten ziehen (mit ìe 2 ) Fehteln;
2) "die eine Seite der Nase zudrückend schneuzen"
(mit ìe 2 ) Sessw. Refl. -tiês Fest., Kl., Saikava (mit iê ), (das Gesicht, den Mund) verziehen: zirgs šniebjas, ausis piekļāvis taisās uz kuošanu Fest. runā, labini, viņa tik šņiebjas kâ šņieba ebenda. Reimwort zu škiebt, viebt.
Avots: ME IV, 96
1) verziehen
(mit iê ) Arrasch, Bers., Jürg., Ogershof: nešņieb nu de̦guniņa! nav ne˙kas riebīgs Fest.; in Falten ziehen (mit ìe 2 ) Fehteln;
2) "die eine Seite der Nase zudrückend schneuzen"
(mit ìe 2 ) Sessw. Refl. -tiês Fest., Kl., Saikava (mit iê ), (das Gesicht, den Mund) verziehen: zirgs šniebjas, ausis piekļāvis taisās uz kuošanu Fest. runā, labini, viņa tik šņiebjas kâ šņieba ebenda. Reimwort zu škiebt, viebt.
Avots: ME IV, 96