Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņorēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņorēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizšņorēt

‡ àizšņuõrêt, zuschnüren Dunika u. a.: a. zābakus.

Avots: EH I, 56

atšņorēt

‡ atšņuõrêt, losschnüren: a. zābakus. Refl. -tiês, sich (von setbst) losschnüren: zābaks atšņuorējies.

Avots: EH I, 174

izšņorēt

‡ izšņuõrêt, Perfektīvform zu šņuõrêt I 2: zeme izšņuorē̦ta šņuorēm Kaudz. Izjurieši 71. zemi... izšņuorēs lupatu lupatām 72 f. ... staigā pupus šņuorē̦dam[a]; izšņuorēj[u]se ("?"), izde̦vuse... Tdz. 38710.

Avots: EH I, 487

nošņorēt

nùošņuõrêt, ‡

2) n. baļķi N.-Peb., mit einer angeschwärzten Schnur auf einem Balken Striche machen;
‡

3) mit einer Peitsche abprügeln
Frauenb.: n. zaglīgu guovi; ‡

4) vertrinken
Frauenb.: n. visu naudu.

Avots: EH II, 98

nošņorēt

nùošņuõrêt, tr., festschnüren, einschnüren: nuošņuorēju dē̦lu māti pirmajā vakarā BW. 23332, 2. Refl. -tiês. sich festschnüren.

Avots: ME II, 870

sašņorēt

I sašņuõrêt,

1) zuschnüren; mit Schnüren versehen:
sašņuorēt aizsaini, kurpes. sašņuorē̦tu (Var.: se̦gluotu) kumeliņu BW. 18673, 3 var.;

2) (mit Hilfe der Richtschnur) ausmessen
Spr, Refl. -tiês, sich (zu)schnüren.

Avots: ME III, 759

sašņorēt

II sašņùorêt 2 , befeuchten, nass machen Mar., Druw., Drobbusch, Bers., Salisb.: siena labu daļu Iiet[u]s sašnuorēja Latv., N6tk. pêc stipra lietus saka, ka nu gan sašņuorēja N.-Peb., Pēternieki.

Avots: ME III, 759

šņorēt

I šņuõrêt, ‡

5) mit einer geschwärzten Schnur Striche ziehen
Orellen; š. kuokus (apstrādājuot).

Avots: EH II, 654

šņorēt

I šņuõrêt, -ẽju,

1) schnüren
U.: šnuorē mani... ar sudraba šnuorītēm! BW. 5348. šņuorē̦tas ce̦purītes 20486;

2) mit der Schnur messen
U.: par zemes dalīšanu jeb šņuorēšanu Kaudz. Izjurieši 71;

3) schlagen
Celm.;

4) stark regnen
Ober-Kurl., Pēternieki. II

Avots: ME IV, 100

šņorēt

II šņuorêt: auch (mit uõ) Frauenb.

Avots: EH II, 654