šņuksts
šņuksts, = šņukstiêns: miesa viņai drebēja nuo uztraukuma un šņukstiem A. v. J. 1899, S. 261. ausis bija pilnas raudu, vaidu un šņukstu Jauns. III, 419. raudas un šņuksti nuorimst Janš.
Avots: ME IV, 97
Avots: ME IV, 97
'šņuksts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: