Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šņurkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šņurkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

nošņurkāt

nùošņurkât, Refl. -tiês,

1): redzējis ķeizareni nuobļāvušuos un nuošņurkājušuos Janš. Dzimtene II ² 360; sich mit Nasenschleim beschmutzen
Dunika (mit ur̃); bē̦rns nuošņurkājies N.-Peb., Schwitten, Wandsen, das Kind hat sich weinend mit Tränen und Nasenschleim beschmutzt.

Avots: EH II, 98

nošņurkāt

[nùošņurkât,

1) "izšņaukt": n. de̦gunu Warkl.;

2) beschmutzen:
n. visu siênu Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich beschmutzen
Warkl.;

2) niedergeschlagen, apathisch werden
Schwanb.]

Avots: ME II, 870

šņurkāt

šņurkât, -ãju,

1) schnauben
Fest.; durch die Nase ziehn Dond., Smilten, (mit ur̃ ) Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest., Ramelshof, (mit ur̃ ) Wolmarshof, (mit ur̂ ² ) Schibbenhof: kamdēļ tâ jāšņurkā? vai nevari de̦gunu nuošņūkt? Dond. kuo nu šņurkā, nuoslauki asaras! Ramelshof;

2) hörbar schnüffeln: suns šņùrkā ² pē̦das Bers., Grawendahl. Refl. -tiês,

1) den Nasenschleim in sich ziehn
(mit ur̃ ) Ahs., Dunika, Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest.: kuo tu šņurkājies, izšņauc de̦gunu! Ahs. n. RKr. XVII, 57;

2) nicht recht essen wollen; mäkeln, tade1n, über etwas unwillig sein
(mit ùr ² ) Aps.: cūkas šņurkājas ap ēdienu Aps. kalps sāka šņurkāties par ēdienu ders.

Avots: ME IV, 98, 99

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šņorkāt

šņorkât,

1) = šņurkāt, hörbar Rotz in der Nase emporziehen (mit or̃ ) Salis;

2) "lässig und hörbar essen"
Wandsen (mit or̂ ² ); vgl. šņurkāties 2.

Avots: ME IV, 96