Paplašinātā meklēšana

šũpulis: kriju šūtā šūpulī BW. 1871, 2. viegls šūpulīt[i]s 1746. šūpuliņa (zu *šūpuls?) nepiekāris 1644.

Avots: EH II, 659

šũpulis Autz (daneben der Loc. s. šũplī), Bauske (daneben der Gen. s. šũpļa), C., Salis, Salisb., Stend., Wolm., šùpulis ² Schwanb., šūpulis U., Mag. XIII, 2, 68, šùpelis ² Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168, šùpuolis ² Bers., Gr.-Buschh., Kl., Lös., Meiran, šūpuolis U., Pas. IV, 271 (aus Ruj.), šũpuols Ugalen n. FBR. VII, 18, šũplis Bershof, Kand., Karls., Salisb., Selg., Siuxt, Wandsen, šūplis U., šūp-n-, die Wiege: es vēl biju šūpelī Pas. IV, 321. krija šūts šūpulis Mag. XX, 2, 87. ja tautiņš mās[a]s pras[a], mās[a] maģ[a] šūpenē; ja tautiņam ze̦lta naud[a], ņem ar visu šūpeniņ[u]! BW. 14510, 2. šūpuļa gulta LP. I, 184. šūpļa ratuos iesēdinās Apsk. v. J. 1903, S. 660.

Avots: ME IV, 110

atsviêdiêns (unter atsviêst): (šūpulis) straujā atsviedienā šaujas at-pakaļ uz uotru pusi Janš. Paipala 26.

Avots: EH I, 173

eĩdâtiês Nirg., sich schaukeln: šūpulis, lē̦ni eidādamies, sāk apstāties Janš.

Avots: ME I, 566

[eĩdu eĩdumis Nigr. "sich sehr schnell schaukelnd": eidu eidumis iet šūpulis.]

Avots: ME I, 566

greĩčuot Ruj. "nicht regelrecht, sondern schräg (zur Osterzeit) schaukeln": šūpulis greičuo (intr.). Refl. -tiês,"greizi šūpuoties".]

Avots: ME I, 647

greĩžuôt, schief gehen PS., Ruj., Salisb., Oppek. : šūpulis greĩžuo Smilt. n. A. XIII, 329.

Avots: ME I, 648

padùrve, padure(s), auch wohl padurvis (loc. s. padurvī},

1) der Raum unter der Tür:
[izņēma nuo padurēm čūskas galvas Pas. III, 359.] kad pavasari pirmuo reizi laida luopus laukā, tad paklāja sarkanu drānu kūts padurē, lai ļaunums nepiesitas LP. VII, 318. saule spīd padurvē Bl. R. 533;

2) der Raum unten vor der Tür:
padurē ir pagrabs LP. VI, 324. viņa kūla veļu uz klēts padurves Jauns. ciemiņš nuostājās padurvē Peb.;

3) der Raum zwischen der Tür und dem Ofen
(vgl. aizdurve): kalpuones puikas šūpulis stāvēja pašā padurvī Kaudz.

Avots: ME III, 19

satvan̂kt ² Dond.,

1) "= sasmakt": ūdens traukā stāvuot satvan̂cis ² Sassm.; satvancis ² gaiss Erwalen; "piedūkt, pietvīkt": satvancis ² gaiss Kl. - Dselden; s. (kas uzturējies satvankušā gaisā un kam nuo tam sasarkuši vaigi) cilvē̦ks Erwalen;

2) "?": šūpulis bij par visiem šūpuļiem satvancis Lapsa - Kūm. 261.

Avots: ME III, 769

šũpalas Karls., Salisb., Stenden, šũpâles ² Bershof, Siuxt, šũpâkles (vgl. li. sūpõklê "Schaukel") Ronneb., Demin. acc. s. šūpāklīti BW. 32281, šūpaksnes Brasche, šūpeles Landskorona, šūplis U., šūpulis U., (mit ũ ) Salis, Wolm., šūpules Mag. XIII, 2, 68, (mit ù ² ) Mar., šūpuoles Spr.,Wid., (mit ũ) Autz, Bauske, C., Kand., Selg., (mit ù ² ) Gr.-Buschh., šūpuolis U., Demin. acc. s. šūpuolīti BW. 32239 var., šūpuoksnes LP. V, 355 (aus N.-Rosen), šūpuotnes Etn. II, 70; RKr. VI, 37, (mit ù ²⁾ Bers., Kl., Lös., Meiran, die (Oster)schaukel: lieldienās kārsam šūpules Mar. n. RKr. XV, 140. lieldiena vaicāja: kur kārs šūpules (Var.: šūpuli)? BW. 32273.

Avots: ME IV, 109, 110

šūpas,

1) šũpas Bauske, (mit ù ² ) Bers., Saikava, = šūpulis: ielikt bērnu šūpās. kāra man šūpas Apsk. v. J. 1903, S. 241;

2) das Wiegen, Schaukeln:
spārnu šūpas Stari II, 178. žūžu šūpās Asp. MWM. v. J. 1897, S. 743. miera šūpas Duomas II, 1239.

Avots: ME IV, 110

šũpât Bauske, Bershof, C., Dunika, Iw., Lin., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Siuxt, Wolm., (mit ù ² ) Preili, -ãju, šũpuôt AP., Bl., Arrasch, Grünh., Kand., Selg., Wandsen, (mit ù ²⁾ Bers., Golg., Gr.Buschh., Kl., Lös., Nerft, Prl., Saikava, Selg., Selsau, Sonnaxt, wiegen (ein Kind), schaukeln: vējš šūpuo kuģus pa jūŗu Krieviņ Stāsti 19, šūpat (infin., oder II p. pl. imper.?), ļaudis, bē̦das manas! BW. 8596, 1 var. Refl. -tiês, sich schaukeln, sich wiegen: šūpuojies, šūpulīt! BW. piel.2 1885. lieldienas rītā saule šūpuojas RKr. VI, 393. (fig.) šūpuoties jaukās cerības Sadz. viļņi 164. - Subst. šũpâšana, šũpuôšana, das Schaukeln, Wiegen; šũpâšanâs, šũpuôšanâs, das Sichschaukeln,-wiegen: divkāršā naudas sistēma ... pavairuo . . . ce̦nu šūpuošanuos Pūrs I, 131; šũpãjums, šũpuõjums, das einmalige, vollendete Schaukeln, Wiegen: par bērniņa šūpuojumu BWp. 2105, 3 var.; šũpâtãjs, šūpuôtãjs, wer schaukelt, wiegt. Zu li. súpoti, sùpti und (wenn mit uo aus ōu̯) suopúoti "wiegen, schaukeln", siaũptis "suptis" (li. šūpulis "Wiege" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 185 und Geitler Lit. Stud. ll5 stammt wohl aus dem Lettischen); über weitere Zusammenhänge s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 470 und (anders) Būga LM. IV, 442 f., Trautmann Wrtb. 293, v. d. Osten-Sacken AfslPh. XXXII, 330.

Avots: ME IV, 110

šūpelis, s. šūpulis.

Avots: ME IV, 110

šūplis,

1) s. šūpulis;

2) s. šūpalas;

3) eine Art Maschine zum Buttermachen
(mit ũ) Siuxt.

Avots: ME IV, 110

šūpuolis,

1) s. šūpalas;

2) s. šūpulis.

Avots: ME IV, 111

tiķe̦ns U., Nigr., sicher, überzeugt: nee̦smu tiķe̦ns, ich bin nicht sicher, traue dem Frieden nicht Biel. n. U. vai tu esi jau tik tiķe̦ns, ka skuoluotājs viņu ņems? Janš. Dzimtenez I, 270. šūpulis izturēs, varat būt pilnīgi tiķe̦ni Dzimtene V, 261. nelaimīga viņa nav - par tuo e̦smu tiķe̦na 99. sieviņa teicās . .. nuosapņuojuse kruodzinieka nāvi un nu rītiem tiķe̦ni klausījās atskanam zvanu skaņas, bet velti! Bandavā II, 55. Wohl aus einem li. *tikinas (zur Bildung s. Le. Gr. § 149 a).

Avots: ME IV, 186

‡ ucas A.-Schwanb. "šūpulis".

Avots: EH II, 711

II ucītis Borchow "= šūpulis". Zu ucât.

Avots: ME IV, 293