Paplašinātā meklēšana

àizšàlkt, rieselnd, brausend wegfliessen, sich entfernen: strauta burbuļi aizšalc A. XVII, 396.

Avots: ME I, 54

‡ àizšàlktiês Spr., für eine kurze Zeit zu rauschen anfangen (vom Walde).

Avots: EH I, 54

‡ apšàlkt, umrauschen Bauske: skaņas tuo apšalca nuo visām pusēm.

Avots: EH I, 119

‡ atšàlkt, widerschallen: mežs atšalca.

Avots: EH I, 173

ìešàlktiês, erbrausen, anfangen zu rauschen, zu sausen: pa reizēm tik zaruos iešalcās Asp. ūdens, kuoki iešalcās.

Avots: ME II, 76

nùošàlkt, auch refl. -tiês, intr., erbrausen, eine Weile rauschen: mežs drūmīgi nuošalc LP. II, 61. nuodre̦bas zeme un nuošalcas sils MWM. IX, 174. rīta vē̦sma nuošalcās kuoku galuotnēs Niedra.

Avots: ME II, 865

pãršàlkt, intr.,

1) vor Schreck zusammenfahren, durchgraut werden:
skruoderis, sarkanuo kaķi ierauguot, pāršaicis LP. VI, 158. [visi kauli pāršalka Zaravič;

2) hinsausen, hinbrausen über:
vējš pāršalca pār kuoku galuotnēm. baiļu kliedziens pāršaica mežam pāri Jürg.]

Avots: ME III, 180

pìešàlkt, tr., mit Rauschen erfüllen: (apse liecās,) mežu piešalkdama ar duobju brīkšķējienu MWM. VIII, 324.

Avots: ME III, 300

I šàlkt, Subst. šalkums: lai gāžamies laikme̦tu šalkumā Fausts (1936) 129.

Avots: EH II, 622

I šàlkt C., Arrasch, (mit àl ² ) Lubn., Schwanb., Golg., Sessw., Kl., Saikava, Warkh., (mit alˆ ² ) Salis, Widdrisch, Bauske, Bl., šalcu, rauschen, sausen, brausen (von Wasser, Wind, Wald (Spr.), aber auch von anderm Geräusch, z. B. Bienensummen) U.: vējeņš pūta, niedres šalca BW. 9559 (ähnlich 29733 var.). lapiņas šalca... šūpuļa dziesmu Jauna R. V, 191, ūdens izšķīzdams putās... šalc Apskats 1903, S. 400. lē̦ni šalc kuplās egles zari Pūrs I, 28. caur mežu auka šalc un brāž MWM. 1897, S. 245. sirdī šalks kâ... dienvidvēju pūsmas Akurater Astras 12. (mākuonis) šaušalīgi šalcis LP. I, 179. Subst. šalkums Wid., = šalka I 1.

Avots: ME IV, 3

II šalkt, erschauern, schaudern: viņa sēdēja... un tvīka un šalka (es wurde ihr heiss und kalt) Blaum. Stāsti 56. Subst. šalkums, Kälteschauer: auksts šalkums man mugurā ķeras MWM. III, 336. Plur. šalkumi, Schauder Segew.

Avots: ME IV, 3

sašalkt, ‡ Refl. -tiês, einander entgegenrauschen (?): skati saskārās, drēbes sašalcās Daugava 1939, S. 616.

Avots: EH XVI, 453

sašalkt,

1) eine gewisse Zeit hindurch rauschen;

2) rauschend bewirken:
mežs sašalca lietu Golg.

Avots: ME III, 753

‡ uzšalkt Jürg., = uzšļàkt 2: ūdens strūkla uzšalca gaisā.

Avots: EH II, 735

šalcin, Adv. zur Verstärkung von šalkt: egles šalcin šalc Latv, pārme̦tumi šalcin šalca Saul. R. I, 222.

Avots: ME IV, 2

I šalka,

1) das Gebrause, Gesause, Geräusch:
vēja šàlka Jürg., Warkl., Saikava. jau nuostāj meža šalka R. Sk. II, 23. iemidzināt mani ar... meža šalku A. 1902, S. 100. bites... apreibušas nuo druvu šalkas Rig. Av. vē̦tras šalka Aps. V, 27. šalkas ir mīlīgas, liegas, nenoteiktas, nuoslē̦pumainas skaņas A. 1897, S. 403;

2) ein gewisses Quantum (Flüssigkeit):
ūdens šàlka ² Kl. Zu šalkt.

Kļūdu labojums:
nenoteiktas = nenuoteiktas

Avots: ME IV, 2

šàlkuôt Smilten, Arrasch, (mit àl ² ) Saikava, Kalz., Laud., Lasd., Stomersee, = šalkt I: pāri šalkuo vēji karsti Akurater Astras 69. nuo laimes bē̦rzi dre̦b un šalkuo 11. birzes, lejas šalkuo līdz Baltp. Agrā rītā 49. pa tumšuo mežu šalkuo Skuola III, 231. klusi šalkuo jūra Rainis. nāk lietus šalkuodams Juris Brasa 490, ap viņu šalkuoja bērnības gaiss Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 3