sašaũt, tr.,
1) zerschiessen, verwunden U.:
sašauj... svētelim spārnu LP. I, 174.
šaut man šāva, nesašāva (Var.:
šautin mani nenuošāva) BW. 30747 var.;
2) schiessend erlangen; erschiessen (auf eine grössere Menge bezogen): stiprais sašauj divas mucas putnu gaļas LP. IV, 13;
3) schnell schiebend stossen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen; perfektiv):
lai sašaunuot maizi krāsnī LP. VI, 840; 4j zusammenfügen:
galdi (Bretter) še ir sašauti L.;
5) intr.,
einen tüchtigen Hieb versetzen: Homs sašāva zirgiem Pasaules lāpītājs 251. Refl.
-tiês,1) sich zerschiessen, sich schiessend verwunden;2) hesein-, hineinschiessen, -stürzen: asaras viņai sašāvās acīs A. XX, 122.
sārtums sašāvās vaiguos B. Vēstn.;
3) zusammenfallen: plācenis... sašaunas kuopā Etn. II, 61.
Avots: ME III,
754