Paplašinātā meklēšana

šeitan Glück, U., (mit eî ² ) Bauske, Dond., Kand., Salis, Selg., Wandsen, šeitanâs Tadaiken, šeite̦n C., = šeit; vgl. teitan.

Avots: ME IV, 14

šeitanâs (unter šeitan): auch (mit eĩ ) Dalbe n. FBR. XV, 157, (mit èI ) Blieden.

Avots: EH II, 625

apķer̂t, ‡

3) a. darbus, eilig alle Arbeiten verrichten
Siuxt. ‡ Subst. apķê̦rums, das (einmalige, vollendete) Begreifen: ātrs a. šeitan var līdzēt Pump. R. I, 421.

Avots: EH I, 96

aplaĩskuôtiês, faul werden, sich auf die faule Bank legen: es šeitan negribu aplaiskuoties Lautb.

Avots: ME I, 99

ìekundzêtiês, die Herrschaft gewinnen, sich als Herr einnisten: kas šeitan iekundzēties pruot JR. VII, 48.

Avots: ME II, 32

izmêslis, Kehricht, Auswurf: mēs e̦sam it kâ pasaules izmēslis tapuši I Kor. 4, 13. vai izmēslis nu šeitan MWM. VI, 839, Druw., A. XIV, 479.

Avots: ME I, 771

kaŗš (li. kãrias "Heer, Krieg", kargis " Heer"),

1) der Krieg:
asinains, briesmīgs, nikns, sīvs, svē̦ts, atgainīšanās, uzbrukuma, jūŗas, sauszemes, brāļu, pilsuoņu kaŗš, ein blutiger, furchtbarer, heftiger, hartnäckiger, Defensiv -, Offensiv -, See -, Land -, Bruder -, Bürgerkrieg; dziesmu kaŗš, der Sängerkrieg BW. III, 1, 55; krusta kaŗi, Kreuzzüge. kaŗš rluosās LP. II, 85. kaŗu celt, izcelt, sacelt, iesākt, Krieg beginnen, eröfnen; kaŗu vest od. kaŗuot, Krieg führen BW. 32099, 1. kaŗā iet, in den Krieg ziehen;

2) der Hader, Lärm, Unruhe, Mühe:
kas te par kaŗu? bet nu bija kaŗš kājās LP. VI, 591. cik nebij kaŗa, kamē̦r rekrūšus sadabūja kuopā Kaudz. M. drudža kaŗš, das Brechen in den Gliedern U. kaŗa māte, ein zänkisches Weib L., St., U. ej pruojām, kaŗa māte Ltd. 2128;

3) das Heer
(so namentl. im Hochle.), [auch bei Manz. Lettus]: ar adatu nevar kaŗu apkaut. visi kaŗi kājas āva uz karuoga nesējiņu BW. 31963 (Sissegal, Nitau, Absenau, Erlaa, Kalzenau, Sinohlen, Smilt., Lubn., Lettihn, N. - Schwanb., Siggund, Zirau, Sassm.) alutiņu vajadzēja kariņiem duot BW. piel. 2221, 4 (Durben). [šeitan kaŗš atjās BW. 16217; acc. s. kaŗu "Heer" Zb. XVIII, 366.] kaŗā duot, ņemt, in das Heer einreihen: suolās kungi kaŗā duot (Var.: ņemt). In den genitivischen Verbindungen kaŗa kungs, der Offizier, Heerführer LP. VI, 775, kaŗa spē̦ks, Heeresmacht, Kriegsmacht kann der Gen. sowohl in der Bedeutung von" Krieg" aufgefasst werden. [Zu got. harjis, ahd. heri, apers. kāra - "Heer, Menge", ir. cuire "Schar", gr. χοίρανος "Herrscher" (Urbedeutung etwa: Schar ); vgl. Berneker Wrtb. I, 579, Feist got. Wrtb. ² 182 f., Boisacq Dict. 482, Stokes IF. XXVI, 141, Osthoff IF. V, 277 f.]

Avots: ME II, 166

liktin [li. liktinaĩ "zurücklassend"], setzend, bleibend, zur Verstärkung von likt, atlikt: šeitan šaurā duobītē liktin atliek vietas Janš. Vgl. licin.

Avots: ME II, 469

pašķĩt [li. paskìnti], tr., eine Zeitlang abblatten, abstreifen, abpflücken: kāpuostus, apiņus, ābuolus. lai laurus pašķinu, kâ šeitan viņus šķinu MWM. VI, 404. Refl. -tiês, für sich ein wenig abblatten, abstreifen, abpflücken: ej, meitiņ, pašķinies jāņuogas! Pur.

Avots: ME III, 114

šādēļ Bers., Saikava, deshalb: šādēļ e̦smu es šeitan Glück Makkab. I2, 45. šādēļ, tādēļ AP. aus verschiedenen Gründen.

Avots: ME IV, 12

spẽlêt, -ẽju, tr., intr., spielen (Musik, Karten u. a.): spēlē pieci spē̦lmanīši. "lab˙dien, mīļi spē̦lmanīši! kuo jūs šeitan spēlējāt?" spēlējam (musizieren über) tuo māsiņu, kuo šuodien gaŗām veda BW. 13646, 4, spēlē pats savu! Etn. IV, 41. jam bija trīspadsmit sievu, kuŗas jis . . . nemīļuoja, bet tikai spēlēja ar jām Pas. IV, 202 (aus Dagda). Refl. -tiês, mit einander spielen: trīs tautieši spēlējās (würfelten?) uz tuo manu vaiņaciņu Biet. 1570. Aus mnd. spelen.

Avots: ME III, 993

vietulīte "?"·: lagzdigaliņa kâ vietulīte dziedās šeitan gaudu dziesmiņas Plūd. Liv. II, 2I2.

Avots: ME IV, 674