Paplašinātā meklēšana

šejiene (unter šejiena): auch (mit iê ) Dunika, Gr.-Buschh., Lixna, Wolmarshof.

Avots: EH II, 625

àizpaļât: aizpaļāta meita Sessw., ein Mädchen, das man zu verleumden begonnen hat; ‡

2) verleumdend, bekrittelnd entfernen (wegbekommen)
Trik.: a. kuo nuo šejienes.

Avots: EH I, 41

‡ àizriezt,

1) emporheben, ausbiegen
Sakstagals: a. galvu;

2) wegbiegen
(àizliekt) Warkl.: a. zaru nuo šejienes.

Avots: EH I, 46

àizvadît, tr., weg-, hingeleiten, hinführen: aizv. uz pēdējuo dusas vietu. eņģeļu pulks apžē̦luotuos aizvadīja uz kāzu guodību Kaudz. M.; aizv. ganus, luopus, dem Hirten das Vieh auf die Weide zu treiben helfen. Refl. -tiês, mit Hab und Gut wegziehen: rītdien pat jūs variet aizvadīties nuo šejienes Alm.

Avots: ME I, 58

ataĩrêt, ‡ Refl. -tiês,

1) wegrudern
(intr.): a. nuo krasta;

2) herrudern
(intr.): a. līdz šejienei;

3) sich sattrudern:
vai neesi vēl atairējies?

Avots: EH I, 133

‡ atkacêt, herreichen (tr. und intr.): atkaci man tuo grāmatu! Kal. viņš ar savu plinti līdz šejienei neatkacēs (sein Schuss wird nicht bis hierher reichen) Stenden. Refl. -tiês, (zum Schlagen od. Werfen) ausholen Dunika: viņš atkacējās krietni un kŗāva ar visu spē̦ku uotram pa galvu.

Avots: EH I, 145

‡ atuôguôt, Beeren lesend hergeraten Lemburg: a. līdz šejienei.

Avots: EH I, 177

‡ atsmir̂dêt: ķipluoki atsmirdējuši līdz šejienei, der Geruch des Knoblauchs hat sich bis hierher verbreilet.

Avots: EH I, 168

‡ atspļaũdît, herspucken: vai tu vari līdz šejienei a.?

Avots: EH I, 169

‡ atsprakstêt, atsprakšķêt, knisternd herschnellen (intr.): dzirkstele atsprakstēja līdz šejienei.

Avots: EH I, 169

‡ atspùrkt, aus dem Munde herspritzen (tr.): aizrijies atspurca kumuosu līdz šejienei.

Avots: EH I, 170

atstãvêt [li. atstovė´ti],

1) tr., verteidigen:
pili Niedra:

2) erfüllen:
viņas vietu Kaudz. M. es savu nedēļu atstāvējis, ich habe meine Arbeitswoche zu Ende gebracht;

3) intr., entfernt sein:
Cēsis nuo šejienes atstāv trīs jūdzes U.; tāļu atstāvēt U., weit entfernt sein. Refl. -tiês, sich müde, bis zum Überdruss stehen.

Avots: ME I, 197, 198

‡ atstumdît (li. atstùmdyti), wiederholt oder vieles her-, wegschieben: a. krē̦slus lldz šejienei, nuo galda (nuost).

Avots: EH I, 172

atvadît [r. отводить "wegführen, ablenken" ], tr., freqn., hergeleiten, begleiten, das Geleite geben: māte meitu līdz šejienei atvadīja; tas pats vārds man atvadīs klusu vakaru Aps. V, 22. [L. gibt die Bed. "abfertigen, Abschied geben". ] Refl. -tiês, Abschied nehmen, sich verabschieden, eig. einander das Geleite geben: dē̦ls atvadījās un aizgāja Dīcm. I, 19; mit nuo kā oder ar kuo: muļķītis atvadās nuo savas sievas LP. IV, 101. es, kaŗā aiziedams, nuo visiem atvaduos BW. 31978, 4. [atvadais (etwa: kehre zurück!) atpakaļ pie... visu augstākā! Glück, Sirach 17, 22.] atvadāmā maltīte, der Abschiedsschmaus BW. III, 1, 88.

Avots: ME I, 206

‡ atzvejuôt fischend hergelangen: a. pa upi līdz šejienei.

Avots: EH I, 182

‡ izpaļît, hinaus-, wegschaffen (?): daža laba, kas ... izpalīta nuo šejienes ārā Janš. Bandavā I, 51.

Avots: EH I, 470

izraušît, tr., wiederholt ausscharren, auseinanderbringen, ausziehen: kurzemnieki savas meitas sapinuši ziediņuos; šejienes puiši izraušīja, ar suņiem kaudamies BW. 12862.

Avots: ME I, 790

izskats,

1) das Aussehen, die äussere Gestalt:
viņa izskats bijis ļuoti dīvaiņš; drīz savilcies ē̦kas izskatā, drīz cilvē̦ka LP. I, 176. brāļi bijuši vienādā izskatā VI, 728. liepa apvilka zaļuo zīža deķi, izauzdama savas lapas siržu izskatā I, 172;

2) die Aussicht:
izskats nuo šejienes atveŗas vis+jaukāki iekrustis pa Lielupi Lautb. S. izskata.

Avots: ME I, 798

izvadât, freqn., tr.,

1) herumführen, führen durch mehrere Räumlichkeiten od. durch einen grossen Raum, um etw. zu zeigen:
tē̦vs nu gan laikam jūs izvadāja pa visiem lauku laukiem Apsk., pa dzīvokli, pa mājām, pa mežu. tē̦vs... meitu... izvadāja puolī (von einem Tanz) RKr. XVI, 164;

2) irre führen, gängeln:
raganas apņēmās tuo krietni izvadāt! LP. VII, 640; 961;

3) auszuführen pflegen, exportieren:
talkiem mē̦slus izvadāja BW. 28412, 2. izmirkušuos linus izve̦lk un izvadā pa tīrumu Etn. III, 72. savus ražuojumus viņi izvadā uz visiem Baltijas tirgiem Dz. Vēstn.;

4) zu geleiten, zu schicken pflegen:
Annuža dzīvuoja ar˙vienu savā pirtiņā, iz kuŗas bij izvadājusi Anniņu jau vienu ziemu skuolā Kaudz. M. Refl. - tiês, einen Umzug halten: pa Jurģiem izvadāsimies nuo šejienes.

Avots: ME I, 823

kliñtaine, kliñtãjs, eine felsige Gegend, ein felsicher Erdboden, eine Felsenmasse, eine Felsenschicht, eine Felsenkette: baltā klintaine, kas diže̦ni pacēlās pār ziluo jūŗas līmeni... A. nuosēduos uz klintāja Rainis. kâ snieguots klintājs me̦lnā naktī es mierīgs stāvu Egl. pār šejienes klintājiem tumsa Vēr. II, 9.

Avots: ME II, 229

nùolèkt,

1): kre̦klam visas puogas nuole̦c Seyershof;

4): auch Pas. IX, 406 (aus Welonen); herab- resp. hinabfliegen
Dunika: putns nuolēce nuo kuoka; ‡

5) abnehmen
(intr.) Lng. (unter lēkt): mēness nuole̦c: ‡

6) sterben:
gan gŗūti tiem, kam tē̦vs un māte nuole̦c ("mit Tode abgehen") Stender Deutsch.-lett. Wrtb. (unter "Tod" ). nuolēkt nuo šejienes, die Welt räumen ebenda (unter "räumen" ). Subst. nùole̦kums Lng., das Abnehmen, der Niedergang.

Avots: EH II, 62

[patâls,] patâļš, ziemlich entfernt, weit: patāļa radeniece Apsk. tas labi patāļi (patāļu, patālu) nuo šejienes.

Avots: ME III, 119

šaniene Pilda, Warkh., = šejiene: atnes uz šanieni (hierher!) Pas. V, 200, aus Preili (ähnlich: V, 167, aus Warkl.).

Avots: ME IV, 4

sarīdît, sarīdinât, tr., aufhetzen; verfeinden V., Spr.: sarīdīju ciema suņus BW. 15545, 5. puis[i] ar suni sarīdīju (Var.: nuorīdīju) 9979. viens vienīgs slikts cilvē̦ks spēj sarīdīt visu saimi pret saimnieku Ahs. es sarīdināšu vienu... pret uotru Glück Jes. 19, 2. tie sarīduot šejienes iedzīvuotājus Kronw. 29. ve̦lns... sarīdīja cilvē̦kus uz visu ļaunu Kurbads. ļaudis pret dieviem sarīdīt Seifert Chrest. III, 2, 286. cilvē̦kus ienaidā sarīdīt LP. VII, 446. lišķis sarīdina radus Spr. Sal. 16, 28.

Avots: ME II, 718

šejiena Kur. Nehrung, šejiene Fest., U., = šejenē.

Avots: ME IV, 14

‡ *sitejene, = šejiene: nuo šitejenes Peb. n. BielU., von hier.

Avots: EH II, 627

II šķìt ² Tirs. n. RKr. XVII, 81, eilig (ohne sich umzusehn) gehen: Ļimaus[i]s jau šķina uz kartupeļiem Poruk III, 280. es šķīšu nuo šejienes vienu gabalu pruojām Saul. III, 62.

Avots: ME IV, 50

spè̦kuôts, sehr kräftig, sehr stark: ar spē̦kuotu zirgu LP. VII, 1175. spē̦kuots lauva LP. sp. vīrs II, 12; Pas. II, 38. divi spē̦kuoti brāļi LP. V, 86. neapēdīsi (mani), atspirgušu un spē̦kuotu Pas. I, 201. iznes mani nuo šejienes virszemē, ja esi... tik spē̦kuots II, 109.

Avots: ME III, 992

trauktin, zur Verstärkungvon traukt: manas jūtas traũktin traucas ārā nuo šejienes Janš. Mežv. ļ. I, 258.

Avots: ME IV, 225

virszeme, die Erdoberfläche; die Erde (als Gegensatz zu apakšzeme, das Unterirdische): milzis iegrima zemē tâ, ka tikai ... ce̦pure palika virszemē Pas. II, 294. nedarīsim ļauna virszemē ne˙vienam radījumam 12. iznes mani nuo šejienes virszemē! 109. pie grēcīgiem virszemes biedriem Etn. II, 159. virszemes nemiers LP. II, 58.

Avots: ME IV, 616