Paplašinātā meklēšana

‡ maišelnieks, wer sich mit einem Sack auf den Weg begeben hat, um sich Lebensmittel zu verschaffen: sākās slave̦nais maišelnieku laikme̦ts Veselis Dienas krusts 14. woht erst während der russischen Revolution gebildet.

Avots: EH I, 778

pušelniẽks,

1): auch AP.; ‡

2) = pusgraûdniẽks Nerft n. BielU., Warkl.; ‡

3) der Teufel ("als
p. Gottes") Warkl.

Avots: EH II, 336

pušelniẽks Bielenstein Holzb. 515, Peb., Lis., Kl., Meiran, Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof, Mesoten, Lub., Oppek., pušeniẽks Frauenb., Manz., ein Hälftner, der gemeinschaftlich mit einemandern ein Gesinde besitzt oder bewirtschaftet U.: ciemā dzīvuo divi pušelnieki Aps. V, 4. bijis viens bagāts un nabags saimnieks vienās mājās pušenieki LP. V, 185. tautu meita, vai tu mana pušeniece? kur man mieži līdumā, tur tev ruozes maliņā BW. 28251. aiziešu pār ruobežu sievas ņemt, lai nuopūta pušenieces kā dūdiņas pakaļā 9969, 1. pušenieks "der Nachbar" Grünh. n. Etn. IV, 167. Wohl aus *pušḷnieks < *pušlinieks (für puslinieks, s: dies); zur Bildung vgl. pusgraudnieks und zur Kürzung cepelnieks < *cepḷnieks < ceplinieks "ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo cepļa uguns" Zaļmuiža.

Avots: ME III, 437

pūšelnieks St., = pùšļuôtãjs.

Avots: ME III, 451

‡ šelnieks A.-Schwanb., ein Beil.

Avots: EH II, 625

šèlnieks ² , der Raum über dem Kelier Wid., Annenhof, Mar.; das Gebäude, worin die Kleidertruhen, die Aussteuerkisten der Mädchen u. dgl. aufbewahrt werden.

Avots: ME IV, 15

trešelniẽks, einer, der gemeinschaftlich mit zwei andern einen Bauernhof besitzt od. bearbeitet: tam nākšuoties savu trešelnieka vietu leišu mājās atstāt Janš. Bandavā I, 377. Zur Bildung vgl. pušelnieks.

Avots: ME IV, 232

tukšelniẽks, wer mit einer leeren Fuhre fährt: tukšelniekam zirgs bij jānuodze̦n nuo ceļa Kaudz. Vecpiebalga 12.

Avots: ME IV, 255

drùošenieks, -inieks, druošnieks, druošelnieks, der Beherzte, Waghalsige: ragana meklēja kādu druošenieku JK. V, 77. reiz viens labs druošinieks jājis pirtij gaŗām LP. VII, 35. bet varde. druošiniece. iesaukusies JK. V. 14.

Avots: ME I, 508

dzîvelnieks,

1) jemand, der seinen Wohnort häufig wechselt:
Jurģu dienā tādu dzīvelnieku acis allaž nuo asarām izmirkušas Kaudz. M.;

[2) ein Tagelöhner
Wid. - Zum suffixalen Teil vgl. pušelnieks],

Avots: ME I, 559

puslinieks (wohl aus *puslininieks der die Hälfte vom Flachs bekommt) Švābe Drustu pag. tiesas spriedumi 1830-35, S. 4, = pušelnieks.

Avots: ME III, 429

vèkšelis ² Vīt., vèkšelnieks ² Vīt., = vēkšis.

Avots: ME IV, 555