šlenderīgs
šlènderîgs 2 ,
1): auch (mit en) Fehteln; man šuoreiz izgāja šlenderīgi (= "vīluos cerībās") ebenda; ‡
3) "sich herumzutreiben liebend"
(mit eñ) Rīga, Ruj.; ‡
4) "nenuoteikts" Lubn.; ‡
5) "trunken, besoffen"
Lubn.
Avots: EH II, 642
1): auch (mit en) Fehteln; man šuoreiz izgāja šlenderīgi (= "vīluos cerībās") ebenda; ‡
3) "sich herumzutreiben liebend"
(mit eñ) Rīga, Ruj.; ‡
4) "nenuoteikts" Lubn.; ‡
5) "trunken, besoffen"
Lubn.
Avots: EH II, 642